Latviešu mūzika Dienvidkorejā

Rudens ieskaņā Dienvidkorejā izskanēja divu latviešu komponistu – Santas Bušs un Georga Pelēča jaundarbi! Tie abi tika iekļauti Āzijas Kultūras centra (ĀKC) 2. starptautiskajā festivālā “Simfonija Āzijai” (ACC 2nd Symphony for Asia), kas notika no 22. līdz 24. septembrim Gvandžu, Dienvidkorejā. ĀKC ir lielākais mākslai un kultūrai veltītais komplekss visā Āzijā, kura misija ir gan vērst uzmanību uz Āzijas kultūras daudzveidību un bagātību, tās tradīciju godināšanu un saglabāšanu, gan rūpēties par tās tālāku attīstību un jaunrades veicināšanu, kā arī šiem mērķiem un idejām piešķirt starptautisku rezonansi, vienlaikus arī bagātinot Āzijas kultūras dzīvi ar jaunām vēsmām un svaigām idejām no citiem reģioniem.

Šis komplekss tika atklāts 2015. gadā un šoruden notika jau otrais tā organizētais festivāls “Simfonija Āzijai”, kas pulcē ievērojamus pasaules līmeņa mūzikas, dejas un teātra nozares pārstāvjus. Tas ir liels pagodinājums saņemt uzaicinājumu būt daļai no viņu mākslinieciskās programmas un sadarboties ar izciliem viņu piesaistītiem mākslas pasaules pārstāvjiem, kamdēļ tas, ka programmā iekļauti tika pat divi latviešu komponistu jaundarbi, ir īpašs notikums.

Santas Bušs mūzika šī festivāla programmā tika iekļauta jau otrreiz – pirms gada ar lieliem panākumiem izskanēja viņas jaundarbs ‘One inch of love is an inch of…’ hēgeumam (haegeum – korejiešu tradicionālais instruments) un stīgu ansamblim, ko atskaņoja Sunghī Lī (Sunghee Lee, haegeum) un Hong Kong New Music Ensemble diriģentes Šāronas Čoas (Sharon Choa) vadībā, kamdēļ festivāla organizatori komponisti uzrunāja atkārtoti, aicinot radīt jaundarbu arī 2017. gada festivālam. Tapis pēc īpaša šī ĀKC pasūtinājuma un rakstīts slavenajam Francijas ansamblim Ensemble Orchestral Contemporain ar diriģentu Danielu Kavku (Daniel Kawka) priekšgalā, Santas Bušs jaundarbs ansamblim ar nosaukumu ‘habagat…’ pirmatskaņojumu piedzīvoja 23. septembrī ĀKC jau pieminēto mūziķu interpretācijā. Skaņdarbs tapa, iedvesmojoties no filipīniešu videomākslinieces Martas Atienzas (Martha Atienza) daiļrades, jo īpaši viņas filmas ar nosaukumu Habagat, kas vienlaikus tēlo īpašus dabas apstākļus, saistītus ar specifisku lietus un vētru sezonu Dienvidāzijā, gan no tā izrietošu mitoloģijas, slāni, kā arī saasinātus sociāli politiskus jautājumus, īpaši akcentējot arī sieviešu lomu un viņu dzīves apstākļu problemātiku šajā reģionā.

Šī paša koncerta programmā izskanēja arī citi jaundarbi – līdz ar kanādiešu komponista Gordona Fitzela (Gordon Fitzell) mūziku Lionā bāzētais franču ansamblis atskaņoja arīdzan trīs korejiešu komponistu – Vonsuka Čē (Won-Suk Choi), Kangjū Lī (Kang-Gyu Lee) un Dēseba Hana (DaeSeob Han) kompozīcijas.

Jau pieminētie organizatori pirms gada izrādīja interesi tuvāk iepazīt arī citu Latvijas komponistu mūziku un to izgaismot savā programmā, kā rezultātā 2017. gada festivālā tika iekļauts arī Georga Pelēča skaņdarbs. Viņa apjomīgā vokāli instrumentālā kompozīcija, kas rakstīta teicējam un solistiem ar simfonisko orķestri un balstīta uz Āzijas tautu pasakām, pirmoreiz izskanēja festivāla atklāšanas koncertā Asian Classical Players Orchestra un diriģenta Parka Jijonga (Park Jiyong) lasījumā. Šo mūziķu interpretācijā skanēja arī amerikāņu komponista Deivida Dzubaja (David Dzubaj), šobrīd Berlīnē dzīvojošā Oskara Bjanki (Oscar Bianchi), kā arī igauņu skaņraža Toivo Tuleva (Toivo Tulev) jaundarbi.

Paralēli festivālam notika arī ĀKC 2. starptautiskais jauno komponistu konkurss, un kā īpašs pagodinājums izceļams tas, ka Santa Bušs tika aicināta būt šī konkursa žūrijā.

Pieminētajiem komponistiem bija iespēja būt klāt ne vien visos Āzijas Kultūras centra 2. starptautiskā festivāla “Simfonija Āzijai” koncertos un citos ar to saistītos pasākumos, kas notika Gvandžu, bet arī valsts galvaspilsētā Seulā notiekošajā PAN Music Festival, kas ir senākais un tradīcijām bagātākais mūsdienu mūzikai veltītais festivāls Āzijā un šogad notika jau 45. reizi. Te īpaši saistošas izvērtās Ensemble Goodmori un Ensemble 21C Baroque koncertprogrammas, kombinējot dažādos laikos un vietās sakņotu instrumentu tembrus. Viesošanās divās Korejas pilsētās saistāma ne vien ar ĀKC festivāla organizatoru viesmīlību un vēlmi viesus tuvāk iepazīstināt ar savas zemes kultūru un tradīcijām, bet arī to, ka pirmie mēģinājumi festivālam četru stundu brauciena attālumā esošajā Gvandžu notika tieši Seulā.

Būt klāt tik bagātīgos mūzikas un arī citu mākslas sfēru piesātinātos notikumos, un būt arī daļai no tiem, sadarbojoties ar lieliskiem māksliniekiem un satiekoties ar interesantiem un talantīgiem kolēģiem, un paralēli iepazīstot arī Āzijas un jo īpaši Korejas kultūru un dzīvi, ir gan prieks un gandarījums, gan pagodinājums un neatsverama pieredze, kas noteikti rezonēs arī turpmākajā dzīvē un radošajā ceļā.

Festivāla organizētāji no sešiem Latvijas ISCM sekcijas iesūtītajiem darbiem izvēlējās Gundegas Šmites skaņdarbu klavierēm solo Mercurium. Kompozīcija Mercurium piedzīvojusi vairākus atskaņojumus arī Latvijā, pianistu Uģa Krišjāņa un Reiņa Zariņa interpretācijās. Vankūverā, festivāla noslēgumā 8.novembrī koncertzālē Vancouver Playhouse to pārliecinoši atskaņoja kanādiešu pianiste Rāhele Ivasa (Rachel Iwaasa).

Festivāla laikā ierakstīju vairākas intervijas – ar WMD 2017 māksliniecisko direktoru, asociācijas Music on Main vadītāju Deividu Peju (David Pay), Kanādas komponistu līgas (Canadian League of Composers) prezidentu Džimu Hiskotu ( Jim Hiskott) , kā arī trim Igaunijas festivāla WMD 2019 rīkotājiem – mākliniecisko direktoru Mertu Matisu Lillu ( Mart- Matis Lill), festivāla producentēm Ēriku Marku (Eerika Mark) un Mari Līsu Rebani (Mari-Liis Rebane). Par katru koncertu veidoju īsu aprakstu, lai vislabākajā veidā varētu atsaukties par muzikālajām aktivitātēm Radio Klasika intervijā. Top raksts žurnālam Mūzikas saule par ievērojamākajiem komponistiem šī festivāla ietvaros, mūziķiem un mākslinieciskajām tendencēm. To ir ļoti svarīgi apzināties, lai uz nākamajiem festivāliem izvēlētos pēc iespējas iezīmīgākas un izvērstākas kompozīcijas, kas vislabāk atspoguļotu latviešu komponistu daiļrades unikalitāti.

Pasaules mūzikas apritē ISCM WMD ir ļoti nozīmīgs un valstiski svarīgs notikums. Daudzas valstis tika pārstāvētas ar diviem delegātiem, turklāt komponisti visbiežāk bija klātesoši savu darbu atskaņojumos. Latvijas kontekstā ir vēl daudz darāmā, lai mēs paši apzinātos šāda festivāla nozīmību un pēc iespējas aktīvi iesaistītos dažādās norisēs.

Muzikālās nedēļas virsotnes bija Vankūveras simfoniskā orķestra, Vankūveras Kamerkora un Jaunās mūzikas stīgu orķestra koncerti, kamermūzikas ansambļu Bozzini Quartet, Emily Carr String Quartet, Aventa, Turning Point Ensemble mākslinieciskās programmas.

ISCM organizācija apvieno dalībvalstu komponistus, atskaņotājmāksliniekus un koncertu organizatorus. Tā izvirzījusi sev uzdevumu kļūt par globālu, efektīvu komunikāciju vietu ar mērķi izplatīt laikmetīgo mūziku un darīt to maksimāli pieejamu publikai. Kopš Starptautiskās laikmetīgās mūzikas asociācijas dibināšanas 1922. gadā, organizācija ir teju 100 gadu bijusi pasaules jaunās mūzikas platforma. 2018. gadā festivāls norisināsies Pekinā, Ķīnā, Pekinas modernās mūzikas festivāla ietvaros, savukārt, Pasaules mūzikas dienas 2019 organizēs mūsu kaimiņi igauņi.

Annas Veismanes braucienu atbalstījis VKKF un Latvijas Komponistu savienība.

ISCM Latvijas sekcijas vadītāja Anna Veismane