Andra Dzenīša stīgu kvartets Trataka. Point Noir festivālā Pasaules mūzikas dienas 2018, Pekinā

No 19. līdz 26.maijam komponists Andris Dzenītis un Starptautiskās Laikmetīgās mūzikas biedrības (ISCM) Latvijas sekcijas vadītāja Anna Veismane viesosies Pekinā, Ķīnā. Ik gadu kāda no pasaules valstīm organizē ISCM Pasaules mūzikas festivālu, kurš šogad  risināsies Pekinas Modernās mūzikas festivāla paspārnē. Paralēli koncertiem plānots darbs Ģenerālajā asamblejā, kurā valstu oficiālie pārstāvji vērtē un apstiprina organizācijai nozīmīgus lēmumus.

Vairāk nekā 20 koncertu nedēļas garumā izskanēs lielākajās Pekinas koncertzālēs – Aizliegtās pilsētas koncertzālē, Pekinas pilsētas koncertzālē un Pekinas Centrālās konservatorijas zālēs. Kā atksaņotājmākslinieki aicināti viesi no ASV – ansamblis Alarm Will Sound, Mivos kvartets, Maskavas laikmetīgās mūzikas ansamblis, NZ (Jaunzēlandes) trio, Austrālijas stīgu kvartets, Tokijas saksofonu kvartets, Ensemble Modern, kā arī Pekinas lielākie mākslinieciskie kolektīvi – Ķīnas Nacionālais Simfoniskais orķestris, Suzhou tradicionālo Ķīnas instrumentu orķestris, Tianjinas simfoniskais orķestris un vēl daudzi kamermūzikas ansambļi un solisti.

23.maijā Pekinas Centrālās konservatorijas zālē amerikāņu stīgu kvarteta Mivos koncertā ‘Baltie eņģeļi’ (White Angels) skanēs Andra Dzenīša mūzika. Kompozīcija stīgu kvartetam Trataka. Point Noir, kuru 2011.gadā Igauņu mūzikas dienu festivālā pirmatskaņojis Sinfonietta Rīga stīgu kvartets.

Mivos kvartets ir viens no Amerikas drosmīgākajiem jaunās mūzikas kolektīviem un fokusējušies tieši laikmetīgās mūzikas atskaņošanā.  Desmit gadu laikā mūziķi interpretējuši dažāda stilistiskā spektra skaņdarbus tādos nozīmīgos festivālos kā NY Filharmonijas biennāle, laikmetīgās mūzikas festivālā Vīnē (Wien Modern), Darmštatē, Vācijā (Asphalt Festival), Šanhajas jaunās mūzikas festivālā, Aldeburgas festivālā Lielbritānijā un daudzos citos.

Lūk, ko par savu darbu raksta Andris Dzenītis:
’’Elektrizēts prāts. Klejojošas acu zīlītes. Vilnis pēc viļņa. Nepatiesība pēc iedomātas patiesības. Spogulis spogulī. Vārdi, zilbes, burti – loģiski un izkaisīti karājas virs aizaugušām takām. Klusums pēc klusuma. Klusums pēc klusuma.Skaņdarbs iespējams ir kontraversāls tā jogas teorijas un prakses izpratnes saknēm. Vienlaikus tas ir mēģinājums izbēgt no bezgalīgajiem prāta labirintiem, kuri elektrizēti ar šodienas laika patiesi slimajiem tempiem, kas pārkrauti ar nebeidzamām patiesības un nepatiesības iespējām. Skaņdarba pamatā ir koncentrācija uz vienas skaņas radīto spēku (C sākumā, D un G – noslēgumā), dabiskā veidā uz īsākiem vai garākiem periodiem noklīstot no šiem punktiem ar haotisku spēku dominanci. Organizējot skaņdarba ritmisko izklāstu, ir izmantotas (ne pilnīgi strikti visā skaņdarba garumā) nepāra skaitļu 3,5,7 un 9 dažādas kombinācijas. Dažkārt skaitļu klātbūtne ir nepārprotami novērojama, dažkārt – dziļi kodēta.’’

Trataka (Sanskritā – trātaka – skatīties, vērot) ir kāda ārēja objekta vērošanas prakse. Tā tiek lietota jogas praksē, kā vingrinājums, kurš attīsta koncentrāciju, nostiprina acis, stimulē Ajna čakru. Pirmajā fāzē praktizētājs fiksē savu uzmanību uz jantras simbolu, kā, piemēram, Om, melnu punktu vai kādas Dievības attēlu, lūkojas uz to, pievēršot uzmanību katrai domai un sajūtām, ko tie izraisa un ļaujot tām iet, pilnībā prātā savienojoties ar pašu simbolu. (…)Otrā fāze ir sveces liesmas vērošana. Prakse ir tā pati, līdz acis sāk asarot, pēc kā acis tiek aizvērtas un jogs cenšas koncentrēties uz attēlu, kurš paliek pēc acu aizvēršanas. Sākumā tas ir reāls pēc-attēls, bet vēlāk turpina eksistēt tikai „prāta acīs”. Uzdevums ir noturēt šo attēlu pēc iespējas ilgāk. (…) Trataka uz sauli vai paša spoguļattēlu ir atzīta kā ārkārtīgi spēcīga, taču bez Guru uzraudzības var būt bīstama. (Wikipedia)

ISCM Latvija vadītāja Anna Veismane