PAR LATVIJAS KOMPONISTU SAVIENĪBU

Biedrība Latvijas Komponistu savienība (LKS) ir organizācija, kura vieno latviešu profesionālos komponistus un muzikologus. LKS mērķi un uzdevumi ir: Latvijas profesionālās mūzikas un zinātnes veicināšana, aizstāvot biedru intereses, rosinot izaugsmes iespējas, kā arī ceļot biedru radošā darba prestižu Latvijā un pasaulē.

LKS sadarbojas ar Latvijas Kultūras ministriju un Latvijas Radošo savienību padomi likumdošanas jomā, kopīgi strādājot pie likuma par mākslinieka statusu un veidojot Latvijas profesionālo mākslinieku reģistru. Kā Latvijas Radošo Savienību Padomes dalīborganizācija LKS iekļāvusies Eiropas Mākslinieku Padomes (European Council of Artists – ECA) sastāvā. Pēc LKS iniciatīvas izveidota Starptautiskās Mūzikas padomes (UNESCO) Latvijas Nacionālā komiteja, kura 2001.gadā uzņemta šīs starptautiskās organizācijas (International Music Council – IMC UNESCO) sastāvā. 2004.gadā LKS kļuva arī par Starptautiskās Laikmetīgās mūzikas asociācijas ISCM (International Society for Contemporary Music) un 2006. gadā par Starptautiskās Muzikologu asociācijas IMC (International Musicological Society) biedru.

Rīkojot komponistu autorkoncertus, kompozīciju pasūtījumus un ikgadējo festivālu Latvijas Jaunās mūzikas dienas, LKS sadarbojas ar Kultūras ministriju, Rīgas Latviešu biedrību, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru (NKMVA) un mūzikas mācību iestādēm, ar redzamākajiem valsts koriem, orķestriem un mūziķiem; kopš 2011. gada Komponistu savienība rīko festivālu sadarbībā ar koncertaģentūru Ave sol. Reizi trijos gados LKS organizē Starptautisko Baltijas muzikologu konferenci, kas jau kopš 1968. gada notiek ik rudeni vienā no trim Baltijas valstu galvaspilsētām. Reizi divos gados komponista Andra Dzenīša vadībā kopš 2002. gada tiek rīkoti vienīgie Latvijas Starptautiskie jauno komponistu meistarkursi Dundagā un Mazsalacā.

LKS veic arī dažādas administratīvas funkcijas savu biedru labā: palīdz noformēt pieteikumus projektu konkursiem, izsniedz izziņas, sagatavo atbalsta vēstules un rekomendācijas, informē par iespējām piedalīties dažādos konkursos, festivālos un konferencēs. LKS izvirza savu biedru kandidatūras Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) mūža stipendiju piešķiršanai, kā arī izvirza kandidātus darbam VKKF ekspertu komisijās.

Par LKS biedriem var kļūt profesionāli izglītoti un savā profesijā strādājoši komponisti un muzikologi. Kandidātam jāiesniedz valdei iesniegums par uzņemšanu, CV, darbu saraksts un divu LKS biedru  ieteikuma vēstules. Iesniegums tiek izskatīts tuvākajā valdes sēdē un lēmums par uzņemšanu tiek apstiprināts biedru pilnsapulcē.

LATVIJAS KOMPONISTU SAVIENĪBAS VALDE

Anitra Tumševica

LATVIJAS KOMPONISTU SAVIENĪBAS PADOME

Platons Buravickis

LKS padomes priekšsēdētājs Rolands Kronlaks

Anna Veismane

Dace Bluķe

Jēkabs Nīmanis

LATVIJAS KOMPONISTU SAVIENĪBAS REVĪZIJAS KOMISIJA

Nora Lūse

Māris Lasmanis

Evija Skuķe

BIEDRĪBAS “LATVIJAS KOMPONISTU SAVIENĪBAS” STATŪTI

1.nodaļa
Vispārīgie noteikumi.

1.1. Biedrība Latvijas Komponistu savienība ir profesionāla, radoša organizācija, kas apvieno Latvijā un ārvalstīs dzīvojošus un strādājošus profesionālus komponistus un muzikologus; tā darbojas atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajai kārtībai un sakašņā ar šiem statūtiem.

1.2. Savienības nosaukums latviešu valodā ir Biedrība “Latvijas Komponistu savienība” (turpmāk tekstā savienība).

2. nodaļa
Savienības mērķi un uzdevumi.

2.1. Savienības mērķi ir:

  • veicināt Latvijas profesionālās mūzikas un mūzikas zinātnes izaugsmi;
  • veicināt Latvijas profesionālo komponistu un muzikologu darbu augstu prestižu Latvijā un pasaulē.

2.2. Savienības uzdevumi ir:

  • aizstāvēt savu biedru profesionālās, kā arī sociāli ekonomiskās intereses un tiesības;
  • rūpēties par savu biedru autortiesību aizsardzību;
  • iestāties par dažādu daiļrades virzienu, stilu un metožu lietošanas iespējām, vērsties pret jebkuru daiļrades brīvības ierobežošanu;
  • veicināt latviešu mūzikas iekļaušanos pasaules kultūras apritē;
  • rūpēties par Latvijas mūzikas kultūras mantojuma saglabāšanu;
  • veicināt ārvalstīs dzīvojošo Latvijas komponistu un muzikologu darbu iekļaušanos Latvijas mūzikas dzīvē;
  • uzturēt kontaktus un veicināt sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, ar radniecīgām organizācijām Latvijā un ārvalstīs;
  • iestāties radniecīgās organizācijās, asociācijās Latvijā un ārvalstīs un iekļauties to darbā, pārstāvot Latvijas komponistu un muzikologu intereses.

 

3. nodaļa
Savienības biedri.

3.1. Par savienības biedru var kļūt profesionāli izglītots un savā profesijā strādājošs, komponists un muzikologs, kurš ir:

a) Latvijas pilsonis, neatkarīgi no tā, kādā valstī viņš dzīvo;
b) pēc tautības latvietis ar citas valsts pilsonību (ārvalstīs dzīvojošie latvieši);
c) Latvijā pastāvīgi dzīvojošs citas tautības cilvēks;
d) Latvijā pastāvīgi dzīvojošs citas valsts pilsonis ar uzturēšanās atļauju un tiesībām strādāt; un ir ieinteresēts savienības darbībā, atbalsta un apņemas ievērot šos statūtus un savienības pārvaldes institūciju lēmumus.

3.2. Lai biedru kandidāts tiktu uzņemts biedrībā par biedru, kandidātam jāiesniedz valdei  iesniegums par uzņemšanu Latvijas Komponistu savienībā un Curriculum Vitae. Biedra kandidātam sadarbībā ar LKS valdi jāsarīko sava radošā atskaite, kas ir publisks pasākums visiem LKS biedriem. Lēmumu par biedra uzņemšanu savienībā pieņem padome. Padomei kandidāta lūgums ir jāizskata tuvākās padomes sēdes laikā, taču ne ilgāk kā divu nedēļu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža. Uz padomes sēdi, kurā izskata kandidāta lūgumu, ir jāuzaicina pats kandidāts un jādod viņam vārds sava viedokļa paušanai. Kandidāta neierašanās nav šķērslis padomes lēmuma pieņemšanai. Valdei motivēts padomes lēmums rakstveidā jāpaziņo kandidātam nedēļas laikā no tā pieņemšanas brīža.

3.3. Padomes noraidošo lēmumu kandidāts rakstveidā var pārsūdzēt biedru sapulcei. Ja arī biedru sapulce noraida pieteicēja lūgumu, tad pieteicējs nav uzņemts par savienības biedru un viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada termiņa notecējuma

3.4. Savienības biedru var izslēgt, ja tas:

  • nemaksā biedru naudu vai pienācīgi nepilda citas savas saistības pret savienību;
  • ar savu darbību traucē savienības mērķu sasniegšanu;
  • nodarījis savienībai morālu vai materiālu kaitējumu.

3.5. Neatkarīgi no statūtu noteikumiem biedru var izslēgt no savienības, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāms rupjš statūtu pārkāpums vai būtiska kaitējuma nodarīšana savienībai.

3.6. Jautājumu par savienības biedra izslēgšanu padome izskata tuvākās sēdes laikā, uzaicinot izslēdzamo biedru un nododot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Valdei lēmums par biedra izslēgšanu no savienības un šā lēmuma motivācija jāpaziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.

3.7. Ja lēmumu par biedra izslēgšanu pieņem valde, biedram ir tiesības prasīt jautājuma izskatīšanu biedru sapulcē.

3.8. Par biedra uzņemšanas vai izslēgšanas datumu uzskatāma diena, kad par to pieņemts valdes lēmums. Ja izslēgšanas iemesli ir novērsti, tad izslēgtais biedrs ir tiesīgs griezties pie valdes ar lūgumu atkārtoti uzņemt viņu par savienības biedru.

3.9. Ja biedra dalība savienībā izbeidzas, iemaksātā biedru nauda viņam netiek atmaksāta.

3.10. Personai, kuras dalība savienībā izbeigusies, nav tiesību uz savienības īpašumu.

3.11. Savienībai nav tiesību piedzīt no biedra neiemaksāto biedra naudu.

3.12. Biedrs var jebkurā laikā izstāties no savienības, iesniedzot rakstisku paziņojumu savienības valdei.

3.13. Ja savienības biedrs divus gadus nav piedalījies savienības biedru sapulcēs un nav maksājis biedru naudu, un pēc atgādinājuma vēstules saņemšanas mēneša laikā nav to izdarījis un nav arī ziņojis par attaisnojošiem apstākļiem, tad viņš var nesaņemt informāciju no savienības un viņam tiek liegtas arī citas savienības biedriem pieejamās priekšrocības, līdz viņš savas saistības nokārto.

3.14. Savienības biedriem ir biedru kartes.

3.15. Savienības biedri maksā gadskārtējo biedru naudu, kuras apjoms ir 17,- EUR (Septiņpadsmit eiro un 00 centi) un to nosaka biedru sapulce. Biedru naudu nemaksā tie savienības biedri, kuri ir vecāki par septiņdesmit gadiem. No pienākuma maksāt biedru naudu atbrīvots biedrs, kuram valsts piešķīrusi trūcīgā statusu, un tas ir dokumentāli pierādāms.

3.16. Savienības biedriem ir pienākumi:

3.16.1. strādāt radošu, profesionāla komponista vai muzikologa darbu;
3.16.2. 
aktīvi līdzdarboties savienības darbā, tās mērķu un uzdevumu īstenošanā, popularizējot tos gan Latvijā, gan ārvalstīs;
3.16.3. 
ievērot statūtus, pildīt biedru sapulces un valdes lēmumus;
3.16.4.
augsti turēt savas savienības godu, nepieļaut rīcību, kas kaitē savienības godam un prestižam;
3.16.5. 
regulāri maksāt biedru naudu, kuras apmērus nosaka ikgadējā biedru sapulce, izņemot tos, kas ir sasnieguši septiņdesmit gadus un ir vecāki par septiņdesmit gadiem.
3.16.6. 
no pienākumiem maksāt biedra naudu atbrīvots biedrs, kuram valsts piešķīrusi trūcīgā statusu un tas ir dokumentāli pierādāms.

3.17. Savienības biedriem ir tiesības:

3.17.1. piedalīties visos savienības pasākumos, iesniegt priekšlikumus par savienības darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli pārvaldes institūciju sēdēs;
3.17.2. 
vēlēt un tikt ievēlētam pārvaldes un kontroles institūcijās;
3.17.3.
savienības biedri var piedalīties biedru sapulcē gan paši, gan deleģējot savas tiesības kādam citam savienības biedram, bet tikai paziņojot telefoniski  vai elektroniski, izdodot uzrakstītu pilnvaru parakstīta dokumenta vai e-pasta izdrukas formātā, kas pievienojama pilnsapulces protokolam, savienības pārstāvim (asistentei/am vai valdes priekšsēdētājai/am);
3.17.4. 
iepazīties ar savienības darbības rezultātiem;
3.17.5. 
brīvi darboties citās sabiedriskās vai politiskās organizācijās, tajā skaitā ārvalstu un starptautisku mūziķu organizācijās vai asociācijās, ja to mērķi nav pretrunā ar savienības statūtiem un Latvijas Republikas likumdošanu;
3.17.6. 
brīvi izstāties no savienības, par to rakstveidā paziņojot valdei vai biedru sapulcei; par izstāšanos lemj savienības valde un tās lēmumu apstiprina biedru sapulce;
3.17.7.
radošās darbības veikšanai no šim nolūkam izveidotajiem fondiem saņemt materiālo un finansiālo atbalstu atbilstoši fondu iespējām.

3.18. Savienības goda biedri:

3.18.1. par savienības goda biedriem var kļūt jebkuras valsts mūzikas darbinieku vai citas personas, kam ir īpaši nopelni latviešu mūzikas attīstībā;
3.18.2.
priekšlikumu par savienības goda biedra statusa piešķiršanu izvirza viens vai vairāki savienības biedri, par savienības goda biedra statusa piešķiršanu lemj valde un nodod šo lēmumu akceptēšanai biedru sapulcei;
3.18.3. 
savienības goda biedriem ir tiesības piedalīties savienības organizētajos pasākumos, izteikt un aizstāvēt savu viedokli pārvaldes institūciju sēdēs, piedalīties biedru sapulcēs ar padomdevēja tiesībām izvirzīt jautājumus balsošanai pilnsapulcēs.
3.18.4. 
goda biedram nav jāmaksā biedra nauda.

3.19. Savienības asociētie biedri:

3.19.1. par savienības asociēto biedru var kļūt jebkura juridiska vai fiziska persona, kas atbalsta tās darbību un nekaitē tās tēlam, reputācijai un darbībai.
3.19.2. priekšlikumu par savienības asociētā biedra statusa piešķiršanu var izvirzīt pats asociētā biedra kandidāts.
3.19.3.  savienības asociētajiem biedriem ir tiesības piedalīties savienības organizētajos pasākumos, izteikt un aizstāvēt savu viedokli pārvaldes institūciju sēdēs, piedalīties biedru sapulcēs ar padomdevēja tiesībām izvirzīt jautājumus balsošanai pilnsapulcēs.
3.19.4. asociētajam biedram ir jāmaksā biedra nauda ik gadu.

4. nodaļa
Savienības pārvaldes institūcijas.

4.1. Savienības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce, valde un padome.

Biedru sapulce.
4.2. Biedru sapulce ir savienības augstākā pārvaldes institūcija, kuras lēmumus realizē valde.

4.3. Biedru sapulce tiek sasaukta ne retāk kā vienu reizi gadā.

4.4. Biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no savienības biedriem, neskaitot goda biedrus. Ja savienības biedrs nevar ierasties uz biedru sapulci, viņš var deleģēt savas balsstiesības citam savienības biedram, bet tikai apstiprinot to ar uzrakstītu pilnvaru parakstīta dokumenta vai e-pasta izdrukas formātā, kura jāpievieno biedru sapulces protokolam. Biedru sapulces lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, balsošanas veidu nosaka pati biedru sapulce.

4.5. Lēmums par savienības darbības izbeigšanu vai turpināšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā divas trešdaļas no savienības biedriem.

4.6. Ja pusstundas laikā nav ieradies biedru sapulces sanākšanai nepieciešamais biedru skaits, un biedru sapulce nav lemttiesīga, tad ne vēlāk kā piecu nedēļu laikā, ar šo pašu dienas kārtību sasauc atkārtotu biedru sapulci, kura ir tiesīga izlemt jautājumus ar vienkāršu balsu vairākumu arī tad, ja nav ieradies biedru vairākums, bet sapulcē piedalās vismaz divi savienības biedri.

4.7. Biedru sapulci sasauc savienības valde. Biedru sapulces dienu, vietu, laiku un darba kārtību nosaka padome, par to rakstiski tiek paziņots katram biedram ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš. Valde nepieciešamības gadījumā sasauc arī ārkārtas biedru sapulci pēc valdes, padomnieku vairākuma, revīzijas komisijas vai arī ne mazāk kā 1/10 savienības biedru grupas pieprasījuma, izziņojot to iepriekšminētajā veidā. Ārkārtas biedru sapulci jāsasauc mēneša laikā no pieprasījuma izteikšanas dienas.

 4.8. Ja valde nesasauc biedru sapulci, pamatojoties uz 4.7. punktu, tad padomnieku vairākums, revīzijas komisijas vai arī ne mazāk kā 1/10 savienības biedru grupa var patstāvīgi sasaukt biedru sapulci, ievērojot noteikto sapulces sasaukšanas kārtību.

4.9. Biedru sapulci atklāj valde. Atsevišķos gadījumos biedru sapulci var atklāt biedru sapulces sasaukšanas iniciators vai iniciatoru pilnvarotā persona. Persona, kas atklājusi biedru sapulci, vada to līdz biedru sapulces vadītāja ievēlēšanai. Biedru sapulci vada valde vai biedru sapulces ievēlēts vadītājs. Biedru sapulces sākuma daļā tiek ievēlēts arī protokolētājs (nepieciešamības gadījumā arī redakcijas komisija un balsu skaitītāji), tiek apspriesti, pieņemti vai noraidīti priekšlikumi par darba kārtību un reglamentu. Biedru sapulces protokolu paraksta biedru sapulces vadītājs un protokolētājs.

4.10. Katram biedram biedru sapulcē ir viena balss. Biedram nav balsstiesību, ja biedru sapulce lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu, vai lietas izbeigšanu pret šo biedru. Biedru nevar ievēlēt valdē, padomē un revīzijas komisijā, ja biedrs nepiedalās sapulcē.

4.11. Biedru sapulces kompetencē ietilpst:

  • apstiprināt statūtus un grozījumus vai papildinājumus tajos;
  • izvirzīt kandidātus no savienības biedru vidus valdei, padomei un revīzijas komisijai; ievēlēt valdi, padomi un revīzijas komisiju, lemt par padomes lielumu un tās darba atlīdzību;
  • noklausīties valdes ziņojumu par gada darba rezultātiem;
  • noklausīties un apstiprināt revīzijas komisijas atskaiti par finanšu līdzekļiem un to izlietojumu;
  • lemt jautājumus par nekustamā īpašuma iegūšanu vai atsavināšanu;
  • lemt par uzņēmējsabiedrību izveidošanu un to darbības principiem;
  • noteikt ikgadējo biedru naudas lielumu;
  • pieņemt lēmumu par savienības likvidāciju, darbības izbeigšanu, pārstrukturēšanos, apvienošanos vai pārveidošanos;
  • izskatīt citus, ar savienības darbu saistītus jautājumus.

4.12. Biedru sapulce var atsaukt valdi, padomi vai atsevišķu padomnieku pirms noteiktā termiņa, ja viņi nepilda savus pienākumus un saistības, pārkāpj savas pilnvaras, neievēro statūtus vai, ja to pieprasa vismaz trīs padomnieki. Lēmums par valdes, padomes vai atsevišķa padomnieka atsaukšanu tiek pieņemts, ja par to nobalso biedru sapulcē klātesošo savienības biedru vairākums.

Valde.
4.13. Savienības pārvaldes izpildinstitūcija ir valde, kurā ir viens valdes loceklis. Valdei ir savienības pārstāvības tiesības.

4.14. Savienības valdi ievēl biedru sapulce uz diviem gadiem.

4.15. Valdes kompetence:
4.15.1. valde pārzina un vada savienības lietas. Tā pārvalda savienības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem.
4.15.2. valde organizē savienības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem un veic citus pienākumus.

4.16. Sekojošiem valdes lēmumiem jābūt padomes apstiprinājumam:

  • par rīcību ar finanšu līdzekļiem, kas pārsniedz LVL 1000.00 (vienu tūkstoti latu);
  • par jaunu savienības biedru uzņemšanu, biedru izslēgšanu vai goda biedra statusa piešķiršanu šajos statūtos noteiktajā kārtībā;
  • par sociālās nodrošināšanas un stipendiju fondu dibināšanu un darbību;
  • par konkursu, koncertu un cita veida pasākumu rīkošanu;
  • par savienības prēmiju, stipendiju un pabalstu piešķiršanu;
  • par valdes atlīdzības apmēru.

4.17. Valdes pilda savus pienākumus par atlīdzību, kura atbilst pienākumu apjomam un sabiedrības finansiālajam stāvoklim.

4.18. Valdes loceklis var iesniegt savienībai paziņojumu par amata atstāšanu. Šādā gadījumā tiek sasaukta ārkārtas biedru sapulce, kurā valdes loceklis sniedz atskaites ziņojumu, sapulce atbrīvo valdes locekli no turpmāko pienākumu veikšanas un ievēl jaunu valdi.

4.19. Valdei ir pienākums piedalīties padomes sēdēs bez balsošanas tiesībām. Valde sasauc padomes sēdes pēc padomes vadītāja, revīzijas komisijas, ne mazāk kā puses no padomniekiem, kā arī pašas valdes ierosinājuma. Valde par padomes sēžu laiku, vietu un darba kārtību paziņo 10 dienas iepriekš.

Padome.
4.20. Padome ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kura darbojas šajos statūtos noteiktajā kārtībā.

4.21.  Padomi ievēl biedru sapulce uz diviem gadiem.

4.22. Tikai padomes kompetencē ir nodoti sekojoši jautājumi:

  • konsultēt valdi visos savienības darba jautājumos un pārraudzīt valdes darbu;
  • lemt par jauno biedru uzņemšanu, biedru izslēgšanu un goda biedra statusa piešķiršanu pēc valdes, padomes locekļa vai savienības biedra/biedru ierosinājuma;
  • lemt par statūtu 4.16. punktā minēto valdes lēmumu apstiprināšanu vai noraidīšanu;
  • lemt par savienības dalību starptautiskos pasākumos, iestāšanos un izstāšanos komponistu vai citās radošās organizācijās, biedrībās, asociācijās;
  • apstiprināt valdes rīcību ar finanšu līdzekļiem kas pārsniedz LVL 1000.00 (vienu tūkstoti latu) gada laikā;
  • par rīcību ar finanšu līdzekļiem, kas pārsniedz kas pārsniedz LVL 1000.00 (vienu tūkstoti latu) gada laikā, tai skaitā projektu un ārvalstu braucienu finanšu līdzekļiem;
  • par sociālās nodrošināšanas un stipendijas fondu dibināšanu un darbību;
  • par festivālu, konkursu, koncertu un cita veida pasākumu rīkošanu;
  • par savienības prēmiju, stipendiju un pabalstu piešķiršanu;
  • par valdes atlīdzības apmēru noteikt atlīdzību valdei un apstiprināt savienības štatu un amatalgu sarakstu.

 

4.23. Padome apstiprina sekojošus valdes lēmumus:

  • par rīcību ar finanšu līdzekļiem, kas pārsniedz kas pārsniedz LVL 1000.00 (vienu tūkstoti latu) gada laikā, tai skaitā projektu un ārvalstu braucienu finanšu līdzekļiem;
  • par jaunu savienības biedru uzņemšanu, biedru izslēgšanu vai goda biedra statusa piešķiršanu šajos statūtos noteiktajā kārtībā;
  • par sociālās nodrošināšanas un stipendijas fondu dibināšanu un darbību;
  • par festivālu, konkursu, koncertu un cita veida pasākumu rīkošanu;
  • par savienības prēmiju, stipendiju un pabalstu piešķiršanu;
  • par valdes atlīdzības apmēru.

4.24. Padomes sastāvā ir 6 (seši) padomnieki, ja sapulce nav lēmusi citādi. Atsevišķu uzdevumu veikšanai padomniekiem ir tiesības saņemt nepieciešamo izdevumu kompensāciju.

4.25. Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk par pusi no padomniekiem. Padomes vadītāju no padomnieku vidus ievēl padome savā pirmajā sēdē.

4.26. Padomes sēdes:
4.26.1. tiek sasauktas ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos;
4.26.2. sasauc padomes vadītājs pēc valdes, revīzijas komisijas, ne mazāk kā puses padomnieku, kā arī paša padomes vadītāja ierosinājuma, paziņojot sēdes laiku, vietu un darba kārtību visiem padomniekiem, valdei un revīzijas komisijai;
4.26.3. 
ir atklātas, un ta

4.27. Padomes lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes vadītāja balss.

4.28. Ja padomes pilnvaru laikā no tās izstājas padomnieki, tad padome turpina darbu nepilnā sastāvā līdz nākamai biedru sapulcei. Ja padomnieks neattaisnoti neierodas uz trīs padomes sēdēm pēc kārtas, padome ir tiesīga to uzskatīt par vēlēšanos izstāties no padomes un ierosināt biedru sapulcei atsaukt padomnieku.

4.29. Padomei nav tiesību nodot savas pilnvaras trešajām personām.
4.29.1. Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra padomnieka balsojumu “par” vai “pret” par kādu lēmumu.jās var būt klāt jebkurš savienības biedrs.

4.30. Padomes sēdēs ir pienākums piedalīties valdei bez balsošanas tiesībām.

4.31. Padomes lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes vadītāja balss.

4.32. Ja padomes pilnvaru laikā no tās izstājas padomnieki, tad padome turpina darbu nepilnā sastāvā līdz nākamai biedru sapulcei. Ja padomnieks neattaisnoti neierodas uz trīs padomes sēdēm pēc kārtas, padome ir tiesīga to uzskatīt par vēlēšanos izstāties no padomes un ierosināt biedru sapulcei atsaukt padomnieku.

4.33. Padomei nav tiesību nodot savas pilnvaras trešajām personām.

4.34. Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra padomnieka balsojumu “par” vai “pret” par kādu lēmumu.

5. nodaļa
Gada pārskats.

5.1. Pēc pārskata gada beigām valde sagatavo un padome apstiprina savienības gada pārskatu saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un citiem normatīviem aktiem.

5.2. Savienības gada pārskatu pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas komisija vai zvērināts revidents. Savienības biedriem ir tiesības iepazīties ar gada pārskatu.

5.3. Katru gadu savienības gada pārskatu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un reģistra iestādei.

6. nodaļa
Revīzijas komisija.

6.1. Savienības saimnieciskās un finansiālās darbības kontroli veic revīzijas komisija.

6.2. Revīzijas komisiju ievēl biedru sapulce uz diviem gadiem ar vienkāršu balsu vairākumu. Tā sastāv no revīzijas komisijas priekšsēdētāja un diviem revīzijas komisijas locekļiem, kurus ievēl biedru sapulce.

6.3. Par revīzijas komisijas locekli nevar ievēlēt valdes un padomes locekļus. Revīzijas komisiju vai revīzijas komisijas locekli pirms termiņa var atsaukt biedru sapulce, ja tas / tā pienācīgi nepilda savus pienākumus, un ievēlēt citu tā / tās vietā. Revīzijas komisijas loceklis ir tiesīgs atteikties no pienākumu veikšanas. Ja kāds no revīzijas komisijas locekļiem atsakās pildīt savus pienākumus, revīzijas komisijas sastāvu papildina ar nākošo no revīzijas locekļu kandidātu sastāva, kas ticis apstiprināts biedru sapulcē.

6.4. Revīzijas komisija ir lemttiesīga, ja uz tās sēdēm ierodas vairāk par pusi no revīzijas komisijas locekļiem

6.5. Revīzijas komisijas lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu, bet ja balsu vairākuma nav, izšķirošā balss ir revīzijas komisijas priekšsēdētājam.

6.6. Revīzijas komisija:

  • veic savienības mantas un finanšu līdzekļu revīziju;
  • dod atzinumu par savienības budžetu un gada pārskatu;
  • izvērtē savienības grāmatvedības un lietvedības darbu;
  • sniedz ieteikumus par savienības finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanu;
  • ir tiesīga jebkurā laikā kontrolēt visus savienības dokumentus;
  • ir atbildīga tikai savienības biedru sapulcei un ir tiesīga pieprasīt tās sasaukšanu.

6.7. Ārkārtas revīzijas tiek veiktas pēc valdes vai biedru sapulces pieprasījuma vai LR likumos paredzētajos gadījumos.

6.8. Savienības saimnieciskās un finansiālās darbības kontroli var veikt speciāli uzaicināts revidents, kuru var uzaicināt valde, biedru sapulce vai revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas.

6.9. Speciāli uzaicinātā revidenta kompetenci, darba apjomu un pilnvaru termiņu nosaka institūcija, kas to ir uzaicinājusi.

6.10. Speciāli uzaicināts revidents:

  • ir tiesīgs veikt tūlītējus kontroles un pārbaudes pasākumus likumā noteiktajā kārtībā;
  • iesniedz revīzijas komisijai, valdei un padomei ziņojumu par pārbaudes rezultātiem.


Valdes locekle
/ANITRA TUMŠEVICA /
Statūti apstiprināti Rīgā, 2018.gada 26. februārī

ORGANIZĀCIJAS, KURAS SAISTĪTAS AR LKS

Latvijas Mūzikas informācijas centrs (LMIC)
Latvijas Mūzikas padome (Kultūras Ministrija) -> Eiropas Mūzikas padome -> Starptautiskā Mūzikas padome
Lūcijas Garūtas fonds (LGF)
Rīgas Riharda Vāgnera teātra ēkas renovācijas fonds
Latvijas Radošo savienību padome (LRSP)
Latvijas Nacionālā Mūzikas padome (LNMP)
Starptautiskā laikmetīgās mūzikas biedrība (ISCM International Society for Contemporary Music)

KOMPONISTU SAVIENĪBAS DIBINĀŠANA

Oļģerts Grāvītis

Dib. 1941., 1944. – 1990. kā Latvijas Padomju, pēc 1991 –

LATVIJAS  KOMPONISTU  SAVIENĪBA

mūsdienu radošo mūzikas darbinieku – komponistu un muzikologu
(ar 2005. gada februāra statūtiem ) “BIEDRĪBA”

(*) pie mūziķa gadskaitļa nozīmē – miris ārzemēs.

Par šādas organizācijas pirmo priekšteci Latvijā uzskatāma 1889. gadā pie Rīgas Latviešu biedrības nodibinatā un Pirmā Pasaules kara sākumā savu darbību beigusī RLB Mūzikas Komisija. Tās sastāvā drīkst līdzdarboties gan mūziķi, gan jebkādas citas profesijas pārstāvji – taču tikai RLB biedri. Viens no Mūzikas Komisijas nodibināšanas dedzīgākajiem iniciatoriem ir aizvadīto III (1888) Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents un komponists Vīgneru Ernests (1850-1933). Komisijas vadība ilgus gadu desmitus atrodas Pēterburgas Konservatorijā diplomus ieguvušo autoritatīvāko latvju mūziķu – mūsu klasiskās mūzikas pamatlicēju Jurjānu Andreja (1856-1922) un Jāzepa Vītola (1863-1948*) rokās.
Latvijas pirmās brīvvalsts laikmetā – XX gadsimta 20. gadu pirmajā pusē lielā vairumā tiek dibinātas daudz un dažādas – arī muzikālās – biedrības. 1923. gada sākumā Vīgneru Ernests izveido Latvijas Komponistu Biedrību. Pretstatā šai un dažām citām mūziķu organizācijām, Jāzeps Vītols 1923. gada 9. decembrī Latvijas Konservatorijā, četrus savus labvēļus – Jāni Zālīti (1884-1943), Jāni Mediņu (1890-1966*), Alfrēdu Kalniņu (1879-1951) un Emilu Melngaili (1874-1954) – par līdzbiedriem kopsapulcē saaicinājis, nodibina Latvijas Skaņražu Kopu. Salīdzinājumā ar citām mūziķu biedrībām (arī nesen dzimušo Komponistu Biedrību), Skaņražu Kopa ir profesionāli elitāra latviešu komponistu (skaņražu) organizācija, kuras rindās laika gaitā tiek   a  i  c  i  n  ā  t  i   arī atsevišķi izcili atskaņotājmūziķi – diriģenti, ērģelnieki (skaņdari). Līdz 1938. gadam – Kopas reorganizācijai, tās satāvā iesaistīti skaņraži (galvenokārt LK prof. Jāzepa Vītola kompozīcijas klases absolventi) un atsevišķi Latvijas atskaņošanas mākslas lielmeistari (skaņdari) – tikai nepilns pussimts biedru.
1938. gada 10. maijā stājas spēkā Latvijas Ministru kabineta lēmums par Latvijas rakstu un mākslas kameras izveidošanu. Kamera sadalās sešās (rakstniecības, izdevēju-tirgotāju, mūzikas, tēlotājas mākslas, skatuves mākslas, tautas gara mantu) sekcijās. Skanražu Kopa ieplūst Latvijas rakstu un mākslas kameras mūzikas sekcijā. 1938. gada rudenī, reorganizāciju turpinot, jauizveidotās sekcijas ietvaros tiek nodibināta Latvijas mūzikas biedrība – sava veida vītoliskās Skaņražu Kopas turpinājums un reizē ne tikai komponistu (atsevisķu atskaņotājmākslinieku) bet visas latvju mūzikas darbinieku specialitātes pārstāvošs paplašinājums. Par biedrības priekšnieku pilnsapulce ievēl Jāni Kalniņu (1904-2001*). No 4 Valdes locekļiem, 2 Valdes kandidātiem un 3 revīzijas komisijas locekļiem tiek sastādīta biedrības vadības “komanda”: priekšnieka biedrs – čellists Alfrēds Ozoliņš (1895-1986*), sekretārs – bazūnists-komponists-pūtējorķestru diriģents Rūdolfs Kripe (1895-1975*) biedrzinis – komponists Jēkabs Graubiņš (1886-1961) un vēl kasieris Vilhelms Krūms (?). Pēc 1940. gada 17. jūnija Latvijas okupācijas Mūzikas biedrība (reizē visas Latvju rakstu un mākslas kameras stuktūra) tiek likvidēta.
Tomēr Latvijas pirmās brīvvalsts gadu muzikālo organzāciju augsti profesionālos radošos principus Jāzeps Vītols labprāt ir gatavs pārnest četradesmito gadu mūzikas dzīvē. Tāpēc viņš piekrīt toreizējās padomju varas aicinājumam un kļūst par LPSR Valdības 1941. gada pavasarī nodibinātās LPSR Komponistu Savienības priekšsēdētāju. Kopā ar Valdības  i  e  c  e  l  t  o Komponistu Savienības atbildīgo sekretāru Jēkabu Mediņu (1885-1971), profesors uzsāk KS organizātoriskos priekšdarbus, bet jau pēc dažiem mēnešiem viņa un domubiedru (arī, piemeram,  jaunajā KS uzņemtā Jāņa Zālīša) rosmes pārtrauc Otrā pasaules kara traģiskie notikumi.
Latvijas Padomju Komponistu Savienības darbība atjaunojas 1944. gada 11. XII (toreiz jēdziena “atjaunoties” vietā viscaur tiek ieviests un rakstos, runās lietots – “nodibināšana”), kad par t. s. Orgbiroja priekšsēdētāju ar LPSR Valdības rīkojumu tiek  i  e  c  e  l  t  s   Emilis Melngailis, bet par  atbildīgo sekretāru – no Maskavas pārbraukušais Nilss Grīnfelds (1907-1986). Atbilstoši PSRS KS  statūtiem, tālāko gadu regulārajos Latvijas Padomju KS kongresos mainās Valdes un tās vadības sastāvi. Pirms I kongresa un starp visiem tālākajiem kongresiem notiek regulāri Latvijas Padomju Komponistu Savienības plēnumi, kas veltīti atsevišķu mūzikas žanru problēmām, vai svarīgiem sabiedriski politiskiem PSRS notikumiem (1.-1946., 2.-1947., 3.-1949., 4.-1950., 5.-1951., 6.-1954., 7.-1957., 8.-1958., 9.-1960., 10.-1963., 11.-1965., 12.-1966. [kora mūzikas], 13.-1970., 14.-1974. [bērnu un jaunatnes adzināšanas], 15.-1975. [kamermūzikas], 16.-1976. [kamermūzikas], 17.-1979. [kora mūzikas], 18.-1980., 19.-1981., 20.-1982., 21.-1983. un t. t.)

LPKS I kongresā – 1948. IV – par Valdes priekšsēdētāju tiek  i  e  v  ē  l  ē  t  s Jēkabs Mediņš, par atbildīgo sekretāruJānis Ozoliņš (1908-1981). II kongresā – 1952. Xpriekšsēdētājs Ādolfs Skulte (1909-2000), atb. sekretārs Pēteris Smilga (1901-1968); III – 1956. IIIpriekšs. Marģeris Zariņš (1910-1993), atb. sekr. Lija Krasinska (dz. 1911.); IV –  1959. III/IVMarģeris Zariņš, atb. sekr.  Oļģerts Grāvītis (1926.); V – 1962. IMarģeris Zariņš; priekšs. vietn. Jānis Ivanovs (1906-1983); atb. sekr. Artūrs Verners (1922-1990); VI – 1968. IIpriekšs. Ģederts Ramans (1927-1999), priekšs. vietn. Pauls Dambis (1936.), atb. sekr. Oļģerts Grāvītis; VII – 1972. X – Valdes vadības sastāvā tiek ievēlēta tā pati trijotne; VIII – 1978. IIIĢederts Ramans; priekšs. vietnieki Pēteris Plakidis (1947) un Ludvigs Karkliņš (1928), atb. sekr. Jānis Torgāns (1942); IX – 1984. V – Valdes priekšs. Pauls Dambis, sekretāri [pr.vietnieki] Romualds Kalsons (1936.), Ludvigs Kārkliņš, Arnolds Klotiņš (1934), Raimonds Pauls (1936), atb. sekretārs Artūrs Verners; X – 1989. XIIpriekšs. Juris Karlsons (1948); XI – 1992. XIIpriekšs. Juris Karlsons līdz 1993. gada 25.maijam, jo pats atsakās no amata.

Arturs Maskats
(1957), LKS valdes priekšsēdētājs, ievēlēts ārkārtas biedru pilnsapulcē 1993.gada 25.maijā.
Leons Amoliņš (1937), LKS valdes priekšsēdētājs, ievēlēts biedru pilnsapulcē 1996.gada 18.decembrī.
Uģis Prauliņš (1957), LKS valdes priekšsēdētājs, ievēlēts biedru pilnsapulcē 2004.gada 23.novembrī.

Gundega Šmite (1977), LKS valdes priekšsēdētāja, ievēlēta biedru pilnsapulcē 2009. gada 2. aprīlī.

Dace Bluķe (1973), LKS valdes priekšsēdētāja, ievēlēta ārkārtas biedru pilnsapulcē 2012. gada 21. septembrī.

(papildināts)

Indra Riše (1961), LKS valdes priekšsēdētāja, ievēlēta ārkārtas biedru pilnsapulcē 2015. gada 30.janvārī.

Anitra Tumševica (1971), LKS valdes priekšsēdētāja, ievēlēta biedru pilnsapulcē 2017. gada 31. janvārī.