11.08.2021.
Starptautiskā laikmetīgās mūzikas biedrība (ISCM The International Society for Contemporary Music) 2022.gadā svinēs savu simtgadu pastāvēšanas jubileju. Četras ISCM lokālās sekcijas – Šveices, Basku zemes, Igaunijas un Latvijas pārstāvji katrs savā valstī organizē jaunrades konkursu. Katra dalībvalsts izstrādā savu konkursa nolikumu un apstiprina žūriju. Starptautisku meiteņu kora kompozīciju konkursu rīko Latvijas Komponistu savienība, Starptautiskās laikmetīgās mūzikas biedrības (ISCM) Latvijas sekcija.
ISCM Latvija aicina komponistus iesniegt darbus starptautiski atzītajam Rīgas Doma meiteņu korim Tiara, kura mākslinieciskā vadītāja ir diriģente Aira Birziņa. Godalgotie darbi tiks atskaņoti koncertā – tiešraidē 2022.gada novembrī Latvijas Radio 1.studijā.
Konkursa mērķis ir aicināt komponistus visā pasaulē radīt jaundarbus meiteņu korim, iepazīt kora rakstības specifiku, paplašināt kora mūzikas repertuāru. Žūrijā diriģente Aira Birziņa, komponisti Uģis Prauliņš un Ēriks Ešenvalds.

Publicējam NOLIKUMU un gaidām pieteikumus

Jau vairāk kā gadu LKS radošam darbam piedāvā rezidences iespēju Vecsalacā, skaistā vietā pie dabas. Radošā telpa ir dzīvoklis ar atsevišķu ieeju četru dzīvokļu mājā Vecsalacā. Dzīvoklī ir trīs istabas (viena no tām nav pieejama), veranda, virtuve, duša, labierīcības. Dzīvoklī ir krāsns apkure un kamīns. Radošā telpa ir paredzēta vienlaikus tikai viena LKS biedra radošajam darbam.

Publicējam telpas izmantošanas NOLIKUMU un gaidām pieteikumus:

Nacionālā mūzikas ierakstu kompānija “Skani” 2021. gada 18. jūnijā klajā laidīs Imanta Zemzara klaviermūzikas albumu “Kāda cita Ceļiniekfantāzija”, ko ieskaņojusi pianiste Diāna Zandberga. Albuma atvēršanas koncerts notiks tiešsaistē 18. jūnijā plkst. 18.00 Dubultu Digitālajā koncertzālē.

Šī gada jubilāra Imanta Zemzara aizraujošā, intonatīvi daudznozīmīgā klaviermūzika, kuras plašais tēlainības loks aptver gan dvēseliski trauslu liriku, gan kvēlu dramatismu, gan drūmi traģiskas nokrāsas dzīves jēgas un patiesības meklējumos, spēj uzrunāt plašu auditoriju. Liela daļa no gandrīz pusgadsimta laikā tapušajiem klavierdarbiem pagaidām ir pieejami tikai rokrakstos un ieskaņoti šajā albuma pirmo reizi.

18. jūnijā plkst. 18.00 Dubultu Digitālajā koncertzālē notiks Imanta Zemzara klaviermūzikas albuma “Kāda cita Ceļiniekfantāzija” atvēršanas koncerts. Tajā pianiste Diāna Zandberga pirmatskaņos dabas atjaunotnei un cilvēka garīgajai atdzimšanai veltīto fantāziju“No pavasara” un ciklu “Raiņa dzejas motīvi”, kura pamatā ir fragmenti no Raiņa mīlas lirikas krājuma “Mēness meitiņa”. Cikla četras daļas aptver tēlu loku no sapņainas nedrošības (Arabeska), triumfējoša gribasspēka (Sonante), ilgpilna vilinājuma (Mēnesnīca) līdz bezcerīgi rezignētam epilogam (Tramvajs).

Triju Baltijas valstu Komponistu savienību sadarbībā tapušās pirmās “Baltijas Mūzikas dienas” sāksies 22. aprīlī un notiks līdz 2. maijam. Sākotnēji plānoti kā klātienes norises Tallinā un Tartu, pašreizējā situācijā koncerti notiks tiešraižu straumējumos no visām trim Baltijas valstīm. Klausītājiem tie būs bez maksas. Festivāla komanda sagatavojusi intriģējošu programmu, kas izskanēs 20 koncertos, notiks arī diskusiju forumi un citi pasākumi, kuri būs skatāmi un klausāmi festivāla mājaslapā – www.balticmusicdays.eu

NB! Vēršam uzmanību, ka 3.martā plānotais koncerts “Ligeti. Laika viļņi” tiek PĀRCELTS uz 17.aprīli, bet 6.marta koncerts “Leimane. Viļums. Grizē.” tiek PĀRCELTS uz 29. aprīli. Iegādātās biļetes derīgas!

Latvijas Komponistu savienības veidotais festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” (LJMD) šogad noritēs jau desmito reizi, no 1. līdz 5. martam (17. un 19.aprīlī) interneta tiešsaistes koncertos no Rīgas, Tallinas un Viļņas koncertzālēm. Festivāla ietvaros izskanēs trīspadsmit latviešu komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumi. Biļetes uz koncertiem ir pieejamas bezrindas.lv, savukārt, atklāšanas koncerts būs pieejams bez maksas Latvijas Radio 3 “Klasika” mājaslapā.

Festivāla kodolu veido vairākas koncertprogrammas, kuru centrā ir kāds 20. gadsimta maģistrālais darbs, šedevrs, kas mainījis mūzikas attīstības ceļus – Stīva Reiha “Piano Phase”, Ģērģa Ligeti “Otrais stīgu kvartets” un Žerāra Grizē “Vortex Temporum”. Šie izcilie meistardarbi ir kļuvuši par iedvesmas avotiem latviešu komponistu jaundarbiem, tie kontekstualizē, atsaucas, meditē par šo centrālā darba poētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem.

28.11.2020. pl. 18.00 tiešsaistes koncertā no Rīgas Latviešu biedrības Zelta zāles veidosim nelielus portretus piecām latviešu komponistēm. Programmā – Renātes Stivriņas, Sabīnes Ķezberes, Anastasijas Kadišas-Teodoridu, Anitas Miezes un Ievas Klingenbergas mūzika.

KONCERTĀ piedalās – Ilona Meija (flauta) Renāte Lodziņa (oboja), Andrejs Reinis Zitmanis (klarnete) Zane Ozola (fagots), Ilmārs Bērziņš (mežrags), Guntars Freibergs (marimba), Anta Puķīte, Edgars Zvagulis (akordeons), Arvīds Zvagulis, Ivars Brīnums (vijole), Pēteris Trasuns (alts), Kārlis Klotiņš (čells), Viktors Stankevičs (kontrabass) un diriģents Kaspars Ādamsons.

Latvijas valsts svētku mēnesī no 5. līdz 8. novembrim Latvijas koncertzālēs – Cēsīs, Ventspilī, Liepājā – un arī Rīgas Splendid Palace bez maksas būs iespēja skatīties komponistes Gundegas Šmites un režisora Aleksandra Okonova videokoncertu jeb dainu kamermistēriju “Es, karā aiziedams…”. Pirms videokoncerta būs tikšanās ar radošās komandas pārstāvjiem un tiks rādīta Vairas Vīķes-Freibergas un Oresta Silabrieža videosaruna par kara vēstījumiem latviešu tautasdziesmās, 20. gadsimta karošanas pieredzi un mūslaikiem, varonību un malā stāvēšanu.
Dainu kamermistērija “Es, karā aiziedams…” ir audiovizuāls jaundarbs, kura pamatā ir muzikāls stāsts par vīrieša un sievietes cilvēciskajiem pārdzīvojumiem, saskaroties ar kara skaudro realitāti. Videokoncertā uz ekrāna apvienosies Grieķijā dzīvojošās latviešu komponistes Gundegas Šmites (1977) smalkais modernisms, latviešu tautasdziesmu teksti, operatora un režisora Aleksandra Okonova kolāžās veidotā videorežija un ansambļa Arcandela klasiski-etniskā muzicēšana.

“Latviešu tautasdziesmās par karu atainots ļoti plašs emociju spektrs. Tās vēsta ne tikai par karavīra varonību un drosmi, bet arī pauž cilvēciskas vājības, šaubas, bailes, ilgas. Šajā kompozīcijā ietvēru arī dainas par to, ko jūt mājās palikušās sievietes – mātes, māsas un līgavas,” stāsta komponiste.

Dainu kamermistēriju videokoncertā ieskaņoja ansamblis Arcandela: dziedātāji Aiga Bokanova un Kārlis Saržants, pianists Rihards Plešanovs, vijolniece Liene Brence, kontrabasists Oskars Bokanovs un akordeonists Māris Rozenfelds. Dzīvais atskaņojums ierakstu studijā tika filmēts ar 17 videokamerām. Video veidots dalītā ekrāna tehnikā, radot melnbaltu attēlu kolāžas ar dažādu intensitāti, mūziķiem, instrumentiem un Latvijas dabu. Režisors Aleksandrs Okonovs saka: “Izvēlētā filmēšanas un montāžas metode skatītājam sniegs dzīva koncerta vērojuma iespaidu – viss ekrānā redzamais atbilst precīzi tam, kas attiecīgajā brīdī skan, tādējādi radot vēl spēcīgāku klātbūtnes sajūtu un saikni ar mūziķiem.”

Svētdien, 20. septembrī plkst. 16.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē notiks komponista Alvila Altmaņa jubilejas autorkoncerts. Koncertā piedalīsies solisti Dita Krenberga, Agnese Egliņa, Guntis Kuzma, Pēteris Endzelis, Laura Grecka, Mārtiņš Zilberts, Mārtiņš Circenis, Diāna Ozoliņa, kā arī kameransamblis “Altera Veritas”. Pasākumu vadīs komponiste Anna Veismane.

Jubilejas autorkoncertā tiks akcentēti dažādos laika posmos sarakstīti instrumentālās un vokālās kamermūzikas darbi. Divdesmit septiņi gadi šķir “Sonata quasi stilizatta” (1993) no autorkoncerta intrigas – svītas “Muzikāli momenti” flautai un klavierēm, kuru pirmatskaņos Dita Krenberga un Agnese Egliņa. Arī stilistiski būs pārstāvēti dažādas ievirzes darbi – obojas sonātē komponists spēlējas ar baroka laikmetam raksturīgajiem štrihiem un melismiem. Baroka līniju attīstīs arī “Hommage a Bach”, kurā izmantoti Baha mūzikas citāti un baroka laikmeta mūzikai raksturīgi paņēmieni muzikālās domas attīstībai mūsdienu mūzikas kontekstā. Skaņdarbā “Trīs iespējamās noskaņās” balss tiek izmantota kā vēl viens instruments ansamblī un tikai 3. daļā mecosoprāns izdzied tekstu. Savukārt, “Divertisments”, iespējams, visspilgtāk atainos Altmaņa spēju pielietot džeza mūzikai raksturīgās idejas akadēmiskā koncertmūzikas kontekstā, demonstrējot katra instrumenta individuālo skanējumu un tehnisko meistarību. Skaņdarbs “Serenāde Fransuāzai” noskaņās aizvedīs uz Franciju, tas ir veltījums franču rakstniecei Fransuāzai Sagānai. Alvils raksta: “Flauta/alta flauta – tāda laba sasaiste ar mīļām, siltām atmiņām. Akordeons – tad jau bez tango neiztikt un tas ļoti pastiprinātu Fransuāzas smeldzīgo dzīvesprieku… Lai latviskā kokle skan kā ģitāra!”

Sarunu cikla “Tuvplāns” turpinājumā, 3.martā, pl. 18.00 LKS telpās, mūs sagaida tikšanās ar komponistu Andri Dzenīti.

Muzikologs Dāvis Eņģelis par gaidāmo sarunu: “Andris Dzenītis allaž bijis interesants sarunbiedrs. Nu vēl viena lieliska iespēja parunāt ar Andri par mūziku. Pirms dažiem gadiem, esot tālienē no dzimtenes, klausījos Dzenīša mūziku un prātā radās salīdzinājums ar virves staigātāju – tobrīd tā iztēlojos pašu Dzenīti un komponista domas, kas atstāj nospiedumus viņa skaņurakstā – kā pēdas, zem kurām atbalstu sniedz šaurs pavediens. Tagad iedomājos, ka varbūt virves ekvilibrista tēls attiecināms arī uz Dzenīša mūzikas pieredzēšanu. Viens man ir skaidrs – šī pieredzēšana bieži ļauj noģist plašuma un dziļuma klātbūtni, it kā mūzikai piemistu spēks pārbīdīt sienas, radīt jaunas telpas koordinātas klausītāja domāšanā. Mūzika ir jāklausās un par mūziku ir jādomā. Abējādi pavadīsim 3. marta vakaru kopā ar Andri Dzenīti Komponistu savienībā.”

Sarunu cikla “Tuvplāns” turpinājumā, 18.februarī, pl. 18.00 LKS telpās, mūs sagaida tikšanās ar komponistu Jēkabu Jančevski, kuru moderēs mūzikas žurnāliste Anete Ašmane.

Viņa raksta: “Pirms pāris gadiem Jēkabs Jančevskis intervijā man teica: “Studējot akadēmijā, saprotu, ka tik tiešām jau ir uzrakstīts ļoti daudz mūzikas un lai, ko jaunu tu censtos izdomāt, principā pirms kāda laika kāds to jau ir izdarījis. Pirms simts gadiem vai mazāk, bet viss jau ir bijis. Lai nu kā, dažkārt liekas, ka komponēšana ir vienīgais veids, kā es varu komunicēt ar ārpasauli, izteikt savas domas. Es laikam esmu vērotājs, un, kad man šķiet, ka kaut kas notiek nepareizi vai absolūti ačgārni, es uzrakstu skaņdarbu.” Vēro viņš tiešām skrupulozi un dziļi, lai pēc tam izteiktu savu viedokli par kādu aktuālu, vēsturisku vai gluži emocionālu tēmu. Jēkaba mūzikas valodu kā savu izjūt daudzi – gan virkne profesionālo kolektīvu un mūziķu, gan klausītāji, gan dažādu vietēja un starptautiska mēroga konkursu žūrijas locekļi. Viņš mūzikā runā skaidri un saprotami, bez liekvārdības un izskaistinājumiem, un viņa muzikālajā runā klausīties ir viegli un patīkami.”

Sarunu cikla “Tuvplāns” turpinājumā, 11.februarī, pl. 18.00 LKS telpās, mūs sagaida tikšanās ar komponistu Platonu Buravicki, kuru šoreiz moderēs mūzikas žurnāliste Anete Ašmane.

Viņa saka: “Ja latviešu jaunāko laiku mūzikā ir kāds komponists, kurš nepagurstoši lauž priekšstatus un kanonus, mēģina pārsteigt un uzturēt intrigu, sintezē stilus un jauc kopā dažādas sastāvdaļas, tas, manuprāt, ir Platons Buravickis. Jā, viņa kompozīcijas valoda nav līdz smalkumiem izslīpēta kā detalizēti niansētā puantilismā, viņš drīzāk glezno lieliem triepieniem un dažbrīd ar apskaužamu enerģiju vienkārši sviež krāsas uz audekla. Viņš provocē un kļūst par vienu no tiem komponistiem, pret kuru nav vienaldzīgo un neitrālo – tikai līdz sajūsmai aizgrābtie vai tie, kas neizpratnē pamet telpu. Kāds varbūt teiks, ka tā tikai tāda aroganta izrādīšanās, traka spēle sensācijas dēļ, bet Platona personība un daiļrade, kas atkal un atkal apliecina viņa rokrakstu, neļauj tam piekrist. Viņa mūzika ir patiesa, tieša, dažbrīd pat atkailināta. Tā nemelo un nav pašmērķīga. Un tāpēc tā skan un atkal piedzimst no jauna.”