Notiks tiešsaistes koncerts “Krakova. Oslo. Bāzele. Trieste.”

28.11.2020. pl. 18.00 tiešsaistes koncertā no Rīgas Latviešu biedrības Zelta zāles veidosim nelielus portretus piecām latviešu komponistēm. Programmā – Renātes Stivriņas, Sabīnes Ķezberes, Anastasijas Kadišas-Teodoridu, Anitas Miezes un Ievas Klingenbergas mūzika.

KONCERTĀ piedalās – Ilona Meija (flauta) Renāte Lodziņa (oboja), Andrejs Reinis Zitmanis (klarnete) Zane Ozola (fagots), Ilmārs Bērziņš (mežrags), Guntars Freibergs (marimba), Anta Puķīte, Edgars Zvagulis (akordeons), Arvīds Zvagulis, Ivars Brīnums (vijole), Pēteris Trasuns (alts), Kārlis Klotiņš (čells), Viktors Stankevičs (kontrabass) un diriģents Kaspars Ādamsons.

Mūžībā devies komponists Juris ĀBOLS (16.04.1950-31.10.2020)

Atvadīšanās no Jura Ābola notiks piektdien, 20.novembrī, pl.11 Rīgas Krematorijas Mazajā atvadu zālē.

„Ir noiets pilns 360 grādu riņķis: sākot no harmonijas uzdevuma līdz dadaismam (kas jau bija 180 grādi) un tad atkal atpakaļ, lēni tuvojoties astoņbalsīgam korim un klasiskām harmonijām. Tas ir dabisks ceļš. Un esmu ar to pilnīgi apmierināts. Jo viss ir sasniegts. Atliek vēl tikai magaričas, kā saka čigāni…” Tā pavisam nesen, 12.oktobrī, komponists Juris Ābols sacīja savā „Klasikas” rīkotajā autorkoncertā „Tīrs Ābols” Latvijas Radio 1.studijā, pēc kura pavisam nedaudzi tajā klātbijušie (jo šis nav pulcēšanās laiks) un daudzi tiešraidi vērojušie Jura sacītajam tagad var piedēvēt pravietojuma spēku.

Dainu kamermistērija “Es, karā aiziedams..” novembrī dodas pie skatītājiem

Latvijas valsts svētku mēnesī no 5. līdz 8. novembrim Latvijas koncertzālēs – Cēsīs, Ventspilī, Liepājā – un arī Rīgas Splendid Palace bez maksas būs iespēja skatīties komponistes Gundegas Šmites un režisora Aleksandra Okonova videokoncertu jeb dainu kamermistēriju “Es, karā aiziedams…”. Pirms videokoncerta būs tikšanās ar radošās komandas pārstāvjiem un tiks rādīta Vairas Vīķes-Freibergas un Oresta Silabrieža videosaruna par kara vēstījumiem latviešu tautasdziesmās, 20. gadsimta karošanas pieredzi un mūslaikiem, varonību un malā stāvēšanu.
Dainu kamermistērija “Es, karā aiziedams…” ir audiovizuāls jaundarbs, kura pamatā ir muzikāls stāsts par vīrieša un sievietes cilvēciskajiem pārdzīvojumiem, saskaroties ar kara skaudro realitāti. Videokoncertā uz ekrāna apvienosies Grieķijā dzīvojošās latviešu komponistes Gundegas Šmites (1977) smalkais modernisms, latviešu tautasdziesmu teksti, operatora un režisora Aleksandra Okonova kolāžās veidotā videorežija un ansambļa Arcandela klasiski-etniskā muzicēšana.

“Latviešu tautasdziesmās par karu atainots ļoti plašs emociju spektrs. Tās vēsta ne tikai par karavīra varonību un drosmi, bet arī pauž cilvēciskas vājības, šaubas, bailes, ilgas. Šajā kompozīcijā ietvēru arī dainas par to, ko jūt mājās palikušās sievietes – mātes, māsas un līgavas,” stāsta komponiste.

Dainu kamermistēriju videokoncertā ieskaņoja ansamblis Arcandela: dziedātāji Aiga Bokanova un Kārlis Saržants, pianists Rihards Plešanovs, vijolniece Liene Brence, kontrabasists Oskars Bokanovs un akordeonists Māris Rozenfelds. Dzīvais atskaņojums ierakstu studijā tika filmēts ar 17 videokamerām. Video veidots dalītā ekrāna tehnikā, radot melnbaltu attēlu kolāžas ar dažādu intensitāti, mūziķiem, instrumentiem un Latvijas dabu. Režisors Aleksandrs Okonovs saka: “Izvēlētā filmēšanas un montāžas metode skatītājam sniegs dzīva koncerta vērojuma iespaidu – viss ekrānā redzamais atbilst precīzi tam, kas attiecīgajā brīdī skan, tādējādi radot vēl spēcīgāku klātbūtnes sajūtu un saikni ar mūziķiem.”

Notiks Alvila ALTMAŅA jubilejas autorkoncerts

Svētdien, 20. septembrī plkst. 16.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē notiks komponista Alvila Altmaņa jubilejas autorkoncerts. Koncertā piedalīsies solisti Dita Krenberga, Agnese Egliņa, Guntis Kuzma, Pēteris Endzelis, Laura Grecka, Mārtiņš Zilberts, Mārtiņš Circenis, Diāna Ozoliņa, kā arī kameransamblis “Altera Veritas”. Pasākumu vadīs komponiste Anna Veismane.

Jubilejas autorkoncertā tiks akcentēti dažādos laika posmos sarakstīti instrumentālās un vokālās kamermūzikas darbi. Divdesmit septiņi gadi šķir “Sonata quasi stilizatta” (1993) no autorkoncerta intrigas – svītas “Muzikāli momenti” flautai un klavierēm, kuru pirmatskaņos Dita Krenberga un Agnese Egliņa. Arī stilistiski būs pārstāvēti dažādas ievirzes darbi – obojas sonātē komponists spēlējas ar baroka laikmetam raksturīgajiem štrihiem un melismiem. Baroka līniju attīstīs arī “Hommage a Bach”, kurā izmantoti Baha mūzikas citāti un baroka laikmeta mūzikai raksturīgi paņēmieni muzikālās domas attīstībai mūsdienu mūzikas kontekstā. Skaņdarbā “Trīs iespējamās noskaņās” balss tiek izmantota kā vēl viens instruments ansamblī un tikai 3. daļā mecosoprāns izdzied tekstu. Savukārt, “Divertisments”, iespējams, visspilgtāk atainos Altmaņa spēju pielietot džeza mūzikai raksturīgās idejas akadēmiskā koncertmūzikas kontekstā, demonstrējot katra instrumenta individuālo skanējumu un tehnisko meistarību. Skaņdarbs “Serenāde Fransuāzai” noskaņās aizvedīs uz Franciju, tas ir veltījums franču rakstniecei Fransuāzai Sagānai. Alvils raksta: “Flauta/alta flauta – tāda laba sasaiste ar mīļām, siltām atmiņām. Akordeons – tad jau bez tango neiztikt un tas ļoti pastiprinātu Fransuāzas smeldzīgo dzīvesprieku… Lai latviskā kokle skan kā ģitāra!”

Sirsnīgi sveicam SELGU MENCI ar Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu!

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2020. gada 23. aprīlī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 11. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku:
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras vadītāju, profesori, komponisti Selgu Menci.

Latvijas Komponistu savienība sirsnīgi sveic ar augsto apbalvojumu!

Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2020 – VADI

Festivāls tiek P Ā R C E L T S uz 2021. gada martu!

Jaunos datumus vēl saskaņojam. Sekojiet informācijai…

Mūzikas jaunradīšana, tāpat mūzikas plūdums no atskaņotāja līdz klausītājam metaforiski pielīdzināms tam, kā elektriskais impulss pārvietojas pa vadiem. Augstvērtīgai mūzikai piemīt izcila vadītspēja, kas nodrošina enerģijas pārnesi. No skaņdarba uz skaņdarbu idejas un stāsti var ceļot – tas jo svarīgi – vismaz divos virzienos. Mēdz teikt, ka mūslaiku komponistiem mugurā nepārtraukti elpo pagātnes diženie meistari.

“Latvijas Jaunās mūzikas dienas” (LJMD) šogad aicina paskatīties uz šo pieņēmumu no citas puses – ‘laikmetīga mūzika’ nozīmē ne tikai mūzikas sasaisti ar savu laiku, tā ir arī bezgalīga mijiedarbe – vadu saslēgumi – starp skaņu celtnēm un skaņražu paaudzēm.
LJMD sniedz iespēju ieklausīties pavisam svaigos ideju impulsos, kurus mūzikā ved mūslaiku komponisti. Dažkārt tās būs refleksijas, brīvi vesti skaņrades maršruti, aglomerācijas ap skaņdarbiem, kas, lietojot līdzību ar festivāla centrālo – vadu konceptu –, ir blīvi savijušies enerģijas mezgli 20. gs. laikmetīgajā mūzikā.

Festivāla kodolu veido vairākas koncertprogrammas, kuru centrā ir maģistrālais darbs, kāds pasaules mūzikas šedevrs, kas mainījis mūzikas attīstības ceļus un spēcīgi ietekmējis citus komponistus. Šis darbs tiks atskaņots kopā ar latviešu komponistu jaundarbiem, kuri kontekstualizē, atsaucas, meditē par šī centrālā darba poētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem.

TUVPLĀNS. Saruna ar komponistu Andri Dzenīti

Sarunu cikla “Tuvplāns” turpinājumā, 3.martā, pl. 18.00 LKS telpās, mūs sagaida tikšanās ar komponistu Andri Dzenīti.

Muzikologs Dāvis Eņģelis par gaidāmo sarunu: “Andris Dzenītis allaž bijis interesants sarunbiedrs. Nu vēl viena lieliska iespēja parunāt ar Andri par mūziku. Pirms dažiem gadiem, esot tālienē no dzimtenes, klausījos Dzenīša mūziku un prātā radās salīdzinājums ar virves staigātāju – tobrīd tā iztēlojos pašu Dzenīti un komponista domas, kas atstāj nospiedumus viņa skaņurakstā – kā pēdas, zem kurām atbalstu sniedz šaurs pavediens. Tagad iedomājos, ka varbūt virves ekvilibrista tēls attiecināms arī uz Dzenīša mūzikas pieredzēšanu. Viens man ir skaidrs – šī pieredzēšana bieži ļauj noģist plašuma un dziļuma klātbūtni, it kā mūzikai piemistu spēks pārbīdīt sienas, radīt jaunas telpas koordinātas klausītāja domāšanā. Mūzika ir jāklausās un par mūziku ir jādomā. Abējādi pavadīsim 3. marta vakaru kopā ar Andri Dzenīti Komponistu savienībā.”

TUVPLĀNS. Saruna ar komponistu Jēkabu Jančevski

Sarunu cikla “Tuvplāns” turpinājumā, 18.februarī, pl. 18.00 LKS telpās, mūs sagaida tikšanās ar komponistu Jēkabu Jančevski, kuru moderēs mūzikas žurnāliste Anete Ašmane.

Viņa raksta: “Pirms pāris gadiem Jēkabs Jančevskis intervijā man teica: “Studējot akadēmijā, saprotu, ka tik tiešām jau ir uzrakstīts ļoti daudz mūzikas un lai, ko jaunu tu censtos izdomāt, principā pirms kāda laika kāds to jau ir izdarījis. Pirms simts gadiem vai mazāk, bet viss jau ir bijis. Lai nu kā, dažkārt liekas, ka komponēšana ir vienīgais veids, kā es varu komunicēt ar ārpasauli, izteikt savas domas. Es laikam esmu vērotājs, un, kad man šķiet, ka kaut kas notiek nepareizi vai absolūti ačgārni, es uzrakstu skaņdarbu.” Vēro viņš tiešām skrupulozi un dziļi, lai pēc tam izteiktu savu viedokli par kādu aktuālu, vēsturisku vai gluži emocionālu tēmu. Jēkaba mūzikas valodu kā savu izjūt daudzi – gan virkne profesionālo kolektīvu un mūziķu, gan klausītāji, gan dažādu vietēja un starptautiska mēroga konkursu žūrijas locekļi. Viņš mūzikā runā skaidri un saprotami, bez liekvārdības un izskaistinājumiem, un viņa muzikālajā runā klausīties ir viegli un patīkami.”

TUVPLĀNS. Saruna ar komponistu Platonu Buravicki

Sarunu cikla “Tuvplāns” turpinājumā, 11.februarī, pl. 18.00 LKS telpās, mūs sagaida tikšanās ar komponistu Platonu Buravicki, kuru šoreiz moderēs mūzikas žurnāliste Anete Ašmane.

Viņa saka: “Ja latviešu jaunāko laiku mūzikā ir kāds komponists, kurš nepagurstoši lauž priekšstatus un kanonus, mēģina pārsteigt un uzturēt intrigu, sintezē stilus un jauc kopā dažādas sastāvdaļas, tas, manuprāt, ir Platons Buravickis. Jā, viņa kompozīcijas valoda nav līdz smalkumiem izslīpēta kā detalizēti niansētā puantilismā, viņš drīzāk glezno lieliem triepieniem un dažbrīd ar apskaužamu enerģiju vienkārši sviež krāsas uz audekla. Viņš provocē un kļūst par vienu no tiem komponistiem, pret kuru nav vienaldzīgo un neitrālo – tikai līdz sajūsmai aizgrābtie vai tie, kas neizpratnē pamet telpu. Kāds varbūt teiks, ka tā tikai tāda aroganta izrādīšanās, traka spēle sensācijas dēļ, bet Platona personība un daiļrade, kas atkal un atkal apliecina viņa rokrakstu, neļauj tam piekrist. Viņa mūzika ir patiesa, tieša, dažbrīd pat atkailināta. Tā nemelo un nav pašmērķīga. Un tāpēc tā skan un atkal piedzimst no jauna.”

TUVPLĀNS. Saruna ar komponistu Arturu Maskatu

Kārtējā “Tuvplānā” 10.decembrī, LKS telpās notiks muzikologa Dāvja Eņģeļa saruna ar komponistu Arturu Maskatu. Dāvis tai gatavojoties raksta:

Kafejnīcas skaļruņos skan mūsdienu amerikāņu hiphops, kamēr austiņās uzlieku Maskata skaņdarbu Trīs Pola Verlēna dzejoļi. Es nepazīstu Maskatu tik labi, lai varētu droši apgalvot, ka viņš ir cita laikmeta cilvēks. Mūzika rada iespaidu, ka tā neiederas tajā skaņu ainavā, kas apdzīvo un – varētu teikt – dažkārt piesārņo mūsdienu rīdzinieka dzirdi. Trešais Verlēna dzejolis jau saplūst ar kādu akustiskās ģitāras pavadītu dziesminieci, un šī piespiedu sajaukšanās atkal nelīmējas kopā. Klausīties Maskatu kafejnīcā ir bezcerīgi (ja vien skaļruņi neapklustu un viņš pats nepiesēstos pie reāla vai iedomāta pianīna, bet pieredzēt tādus vakarus tādās kafejnīcās laikam lemts izredzētajiem).

Ilonas Breģes autorkoncerts

Trešdien, 27. novembrī, pl. 19.00 aicinām apmeklēt Ilonas Breģes autorkoncertu “Spēlēju, sapņoju…”, kas notiks Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē. Komponistes jubilejas gadā atskatīsimies uz padarīto, priecāsimies par sasniegto un baudīsim mūziku.

TUVPLĀNS. Saruna ar komponistu Ēriku Ešenvaldu

Sarunu cikla “Tuvplāns” trešajā pasākumā, kas notiks LKS telpās 15.oktobrī plkst. 18.00, aicinām uz sarunu ar komponistu Ēriku Ešenvaldu.

Ēriks Ešenvalds (1977) ir viens no pieprasītākajiem mūsdienu latviešu komponistiem ar saspringtu pasūtījumu grafiku un neskaitāmiem atskaņojumiem visos pasaules kontinentos. Pēc studijām Latvijas Baptistu garīgajā seminārā un kompozīcijas studijām J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Ēriks strādāja par dziedātāju Valsts Akadēmiskajā korī “Latvija”, bet 2011. gadā viņam bija iespēja divus gadus būt rezidējošam komponistam Kembridžas universitātē. Par saviem skaņdarbiem Ēriks Ešenvalds ir saņēmis vairākus apbalvojumus, viņš ir rezidējis un uzstājies ar lekcijām ļoti daudzās pasaules vietās.
Šajā sarunā komponists vēlas runāt par dabu un folkloru kā iedvesmas avotiem, par dažādību savos darbos un notikumiem no profesionālās komponista dzīves.

“Tuvplāns” ir Komponistu savienības rīkots sarunu cikls ar komponistiem. Iepriekš jau notikušas sarunas ar komponistiem Jāni Petraškeviču un Eviju Skuķi.

Laipni aicinām!
Pasākums – bez ieejas maksas. Lai rezervētu sēdvietu, lūdzu rakstīt uz epastu – komponisti.lv@gmail.com