Dibināta 1941. gadā; no 1944. – 1990. gadam kā Latvijas Padomju, pēc 1991. gada  – LATVIJAS KOMPONISTU SAVIENĪBA - mūsdienu radošo mūzikas darbinieku – komponistu un muzikologu (ar 2005. gada februāra statūtiem ) “BIEDRĪBA”

Par šādas organizācijas pirmo priekšteci Latvijā uzskatāma 1889. gadā pie Rīgas Latviešu biedrības nodibinatā un Pirmā Pasaules kara sākumā savu darbību beigusī RLB Mūzikas Komisija. Tās sastāvā drīkst līdzdarboties gan mūziķi, gan jebkādas citas profesijas pārstāvji – taču tikai RLB biedri. Viens no Mūzikas Komisijas nodibināšanas dedzīgākajiem iniciatoriem ir aizvadīto III (1888) Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents un komponists Vīgneru Ernests (1850-1933). Komisijas vadība ilgus gadu desmitus atrodas Pēterburgas Konservatorijā diplomus ieguvušo autoritatīvāko latvju mūziķu – mūsu klasiskās mūzikas pamatlicēju Jurjānu Andreja (1856-1922) un Jāzepa Vītola (1863-1948*) rokās.
Latvijas pirmās brīvvalsts laikmetā – XX gadsimta 20. gadu pirmajā pusē lielā vairumā tiek dibinātas daudz un dažādas – arī muzikālās – biedrības. 1923. gada sākumā Vīgneru Ernests izveido Latvijas Komponistu Biedrību. Pretstatā šai un dažām citām mūziķu organizācijām, Jāzeps Vītols 1923. gada 9. decembrī Latvijas Konservatorijā, četrus savus labvēļus – Jāni Zālīti (1884-1943), Jāni Mediņu (1890-1966*), Alfrēdu Kalniņu (1879-1951) un Emilu Melngaili (1874-1954) – par līdzbiedriem kopsapulcē saaicinājis, nodibina Latvijas Skaņražu Kopu. Salīdzinājumā ar citām mūziķu biedrībām (arī nesen dzimušo Komponistu Biedrību), Skaņražu Kopa ir profesionāli elitāra latviešu komponistu (skaņražu) organizācija, kuras rindās laika gaitā tiek   a  i  c  i  n  ā  t  i   arī atsevišķi izcili atskaņotājmūziķi – diriģenti, ērģelnieki (skaņdari). Līdz 1938. gadam – Kopas reorganizācijai, tās satāvā iesaistīti skaņraži (galvenokārt LK prof. Jāzepa Vītola kompozīcijas klases absolventi) un atsevišķi Latvijas atskaņošanas mākslas lielmeistari (skaņdari) – tikai nepilns pussimts biedru.

1938. gada 10. maijā stājas spēkā Latvijas Ministru kabineta lēmums par Latvijas rakstu un mākslas kameras izveidošanu. Kamera sadalās sešās (rakstniecības, izdevēju-tirgotāju, mūzikas, tēlotājas mākslas, skatuves mākslas, tautas gara mantu) sekcijās. Skaņražu Kopa ieplūst Latvijas rakstu un mākslas kameras mūzikas sekcijā. 1938. gada rudenī, reorganizāciju turpinot, jauizveidotās sekcijas ietvaros tiek nodibināta Latvijas mūzikas biedrība – sava veida vītoliskās Skaņražu Kopas turpinājums un reizē ne tikai komponistu (atsevisķu atskaņotājmākslinieku) bet visas latvju mūzikas darbinieku specialitātes pārstāvošs paplašinājums. Par biedrības priekšnieku pilnsapulce ievēl Jāni Kalniņu (1904-2001*). No 4 Valdes locekļiem, 2 Valdes kandidātiem un 3 revīzijas komisijas locekļiem tiek sastādīta biedrības vadības “komanda”: priekšnieka biedrs – čellists Alfrēds Ozoliņš (1895-1986*), sekretārs – bazūnists-komponists-pūtējorķestru diriģents Rūdolfs Kripe (1895-1975*) biedrzinis – komponists Jēkabs Graubiņš (1886-1961) un vēl kasieris Vilhelms Krūms (?). Pēc 1940. gada 17. jūnija Latvijas okupācijas Mūzikas biedrība (reizē visas Latvju rakstu un mākslas kameras stuktūra) tiek likvidēta.

Tomēr Latvijas pirmās brīvvalsts gadu muzikālo organzāciju augsti profesionālos radošos principus Jāzeps Vītols labprāt ir gatavs pārnest četradesmito gadu mūzikas dzīvē. Tāpēc viņš piekrīt toreizējās padomju varas aicinājumam un kļūst par LPSR Valdības 1941. gada pavasarī nodibinātās LPSR Komponistu Savienības priekšsēdētāju. Kopā ar Valdības  i  e  c  e  l  t  o Komponistu Savienības atbildīgo sekretāru Jēkabu Mediņu (1885-1971), profesors uzsāk KS organizātoriskos priekšdarbus, bet jau pēc dažiem mēnešiem viņa un domubiedru (arī, piemeram,  jaunajā KS uzņemtā Jāņa Zālīša) rosmes pārtrauc Otrā pasaules kara traģiskie notikumi.

Latvijas Padomju Komponistu Savienības darbība atjaunojas 1944. gada 11. XII (toreiz jēdziena “atjaunoties” vietā viscaur tiek ieviests un rakstos, runās lietots – “nodibināšana”), kad par t. s. Orgbiroja priekšsēdētāju ar LPSR Valdības rīkojumu tiek  i  e  c  e  l  t  s   Emilis Melngailis, bet par  atbildīgo sekretāru – no Maskavas pārbraukušais Nilss Grīnfelds (1907-1986). Atbilstoši PSRS KS statūtiem, tālāko gadu regulārajos Latvijas Padomju KS kongresos mainās Valdes un tās vadības sastāvi. Pirms I kongresa un starp visiem tālākajiem kongresiem notiek regulāri Latvijas Padomju Komponistu Savienības plēnumi, kas veltīti atsevišķu mūzikas žanru problēmām, vai svarīgiem sabiedriski politiskiem PSRS notikumiem (1.-1946., 2.-1947., 3.-1949., 4.-1950., 5.-1951., 6.-1954., 7.-1957., 8.-1958., 9.-1960., 10.-1963., 11.-1965., 12.-1966. [kora mūzikas], 13.-1970., 14.-1974. [bērnu un jaunatnes adzināšanas], 15.-1975. [kamermūzikas], 16.-1976. [kamermūzikas], 17.-1979. [kora mūzikas], 18.-1980., 19.-1981., 20.-1982., 21.-1983. un t. t.)

(*) pie mūziķa gadskaitļa nozīmē – miris ārzemēs.

LPKS I kongresā – 1948. IV – par Valdes priekšsēdētāju tiek  i  e  v  ē  l  ē  t  s Jēkabs Mediņš, par atbildīgo sekretāru – Jānis Ozoliņš (1908-1981). II kongresā – 1952. X – priekšsēdētājs Ādolfs Skulte (1909-2000), atb. sekretārs – Pēteris Smilga (1901-1968); III – 1956. III – priekšs. Marģeris Zariņš (1910-1993), atb. sekr. Lija Krasinska (dz. 1911.); IV –  1959. III/IV – Marģeris Zariņš, atb. sekr.  Oļģerts Grāvītis (1926.); V – 1962. I – Marģeris Zariņš; priekšs. vietn. Jānis Ivanovs (1906-1983); atb. sekr. Artūrs Verners (1922-1990); VI – 1968. II – priekšs. Ģederts Ramans (1927-1999), priekšs. vietn. Pauls Dambis (1936.), atb. sekr. Oļģerts Grāvītis; VII – 1972. X – Valdes vadības sastāvā tiek ievēlēta tā pati trijotne; VIII – 1978. III – Ģederts Ramans; priekšs. vietnieki Pēteris Plakidis (1947) un Ludvigs Karkliņš (1928), atb. sekr. Jānis Torgāns (1942); IX – 1984. V – Valdes priekšs. Pauls Dambis, sekretāri [pr.vietnieki] Romualds Kalsons (1936.), Ludvigs Kārkliņš, Arnolds Klotiņš (1934), Raimonds Pauls (1936), atb. sekretārs Artūrs Verners; X – 1989. XII – priekšs. Juris Karlsons (1948); XI – 1992. XII – priekšs. Juris Karlsons līdz 1993. gada 25.maijam, jo pats atsakās no amata.

Arturs Maskats (1957), LKS valdes priekšsēdētājs, ievēlēts ārkārtas biedru pilnsapulcē 1993.gada 25.maijā.

Leons Amoliņš (1937), LKS valdes priekšsēdētājs, ievēlēts biedru pilnsapulcē 1996.gada 18.decembrī.

Uģis Prauliņš (1957), LKS valdes priekšsēdētājs, ievēlēts biedru pilnsapulcē 2004.gada 23.novembrī.

Gundega Šmite (1977), LKS valdes priekšsēdētāja, ievēlēta biedru pilnsapulcē 2009. gada 2. aprīlī.

Dace Bluķe (1973), LKS valdes priekšsēdētāja, ievēlēta ārkārtas biedru pilnsapulcē 2012. gada 21. septembrī.

Indra Riše (1961), LKS valdes priekšsēdētāja, ievēlēta ārkārtas biedru pilnsapulcē 2015. gada 30.janvārī.

Anitra Tumševica (1971), LKS valdes priekšsēdētāja, ievēlēta biedru pilnsapulcē 2017. gada 31. janvārī.

Rolands Kronlaks (1973), LKS valdes priekšsēdētājs, ievēlēts biedru pilnsapulcē 2019. gada 9. februārī.