Tuvplānā - Andris Vecumnieks

9. dec. 2024, Nav komentāru

Gada noslēdzošajā “Tuvplānā”, tā moderators Rolands Kronlaks sarunāsies ar komponistu Andri Vecumnieku, kuru pazīstam ne tikai kā komponistu, bet arī erudītu mūzikas jomas pārzinātāju un smalku interpretu - diriģentu, kura darbībā īpaša vieta ierādīta latviešu mūsdienu komponistu mūzikai. Tāpat arī kā izcilu pedagogu, kurš izaudzinājis vairākas komponistu un diriģentu paaudzes Mūzikas akadēmijā.

Runājot par Andra Vecumnieka daiļradi, Orests Silabriedis raksta: “Andris Vecumnieks savā mūzikā ir izteikti divējāds. Biežāk zinām viņu kā spožas izdomas, asprātīgu stilizāciju un rotaļprieka pilnu komponistu, kurš virtuozi spēlējas vai nu pats ar savām vai arī Ramo, Mocarta, Bēthovena, Paganīni, Sašas Vladi un citu meistaru skaniskajām tēmām. Pavisam citāds ir tas Vecumnieks, kurš sazin kādēļ palicis pats savā paēnā, un te runa par, piemēram, izjusto kora poēmu “Dvēselīte”, iespaidīgajām “Baltkrievu dziesmām” vai “Krimas tatāru dziesmām”, smalko Musica piana, spēcīgajiem stīgu kvarteti un vēl, un vēl."
11. decembra vakarā runāsim ne tikai par Andra Vecumnieka mūzikas estētiku, bet arī par tās teorētiskajiem aspektiem un kompozīcijas tehniku.

Andris Vecumnieks dzimis 1964. gada 7. jūnijā Rīgā. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts konservatorijas Ģederta Ramaņa kompozīcijas klasē (1987), vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Pētera Plakida – maģistra grāds kompozīcijā (1992) – un meistarstudijās Stokholmas Karaliskajā mūzikas augstskolā pie Svena Dāvida Sandstrema (Sven-David Sandström, 1993). Absolvējis Viestura Gaiļa operas un simfoniskā orķestra diriģēšanas klasi (2001), piedalījies vairākās starptautiskās diriģēšanas meistarklasēs. Latvijas Kultūras akadēmijā(apakšnozarē Kultūras teorija) ieguvis mākslas zinātņu doktora grādu (2015).
Pēdējos gados arvien lielāku nozīmi ieguvis Andra Vecumnieka orķestra diriģenta darbs. Viņš līdz 2017./2018. gada sezonai bija JVLMA simfoniskā orķestra diriģents, kamerorķestra Sinfonia Concertante mākslinieciskais vadītājs un LNSO diriģents (2012-2014 bijis arī LNSO padomnieks mākslinieciskajos jautājumos). Vada EDMS simfonisko orķestri (no 1997. g.), kopā to un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu iestudējis Hermaņa Severīna Lēvenšelda baletu Silfīdas LNO (2001). Bijis starptautiskā konkursa Unga Artisten (Zviedrija) pavadošā orķestra diriģents (2000, 2001). Sadarbojies arī ar Liepājas Simfonisko orķestri, Profesionālo pūtēju orķestri Rīga, Latvijas Jauniešu pūtēju orķestri, Filharmonijas kamerorķestri, Jauno Rīgas kamerorķestri, Novosibirskas Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra simfonisko orķestri, Baku Valsts kamerorķestri, Omskas akadēmisko simfonisko orķestri u.c. Koncertējis Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Uzbekijā, Zviedrijā u.c.
Piedalījies starptautiskos kompozīciju konkursos, ieguvis laureāta balvas Latvijas kora un kamermūzikas konkursos. Ir Sergeja Prokofjeva IV Starptautiskā diriģentu konkursa diplomands (Sanktpēterburgā, 2003). JVLMA saņēmis Māras Doles stipendiju (2009). Darbi atskaņoti Latvijā, Krievijā, Vācijā, Uzbekijā, ASV, Francijā, Luksemburgā u.c.

Pasākums notiek Latvijas Komponistu savienības telpās - Rīgā, Baznīcas ielā 37-3. Sākums - pl. 19.00

Tuvplānā komponiste Santa Ratniece

26. nov. 2024, Nav komentāru

28.novembrī sarunu ciklā "Tuvplāns" tiksimies ar komponisti Santu Ratnieci, klausīsimies viņas mūziku un diskutēsim par to. Sarunu vadīs komponists Rolands Kronlaks.

Satikt Santu Ratnieci Rīgā nebūt nav ikdienišķi, jo Santas patstāvīgā mītnes vieta ir Vīne, bet uzturoties Latvijā, viņa vairāk ir iemīļojusi dzīvi dabas ielokā Mazsalacas pusē. Mūsu iespēja satikties ir saistīta ar Santas skaņdarba “Vigilia del Mattino” atskaņojumu, kurš izskanēs Latvijas Radio kora koncertā 29. novembrī. Bet sarunā 28. novembra vakarā uzzināsim par viņas iedvesmas avotiem, komponēšanas paražām un to, kas ir mainījies viņas sajūtās par mūziku un kompozīciju karjeras gaitā.

Santa Ratniece sāka mācīties mūziku Valmieras Mūzikas skolā klavierspēles klasē. Vēlāk, 1992. gadā viņa sāka apgūt mūzikas teoriju Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā Rīgā un savu izglītību turpināja J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, absolvējot muzikoloģijas studiju programmu (2000) un kompozīciju (2002) pie profesora Romualda Kalsona. Vēlāk viņa studēja kompozīciju pie angļu komponista Deivida Roulenda Enshedes konservatorijā Nīderlandē. Pēc tam Santa Ratniece turpināja studijas Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā pie igauņu komponistes Helēnas Tulves un 2007. gadā ieguva maģistra grādu.

Santas Ratnieces mūzika ir skanējusi Eiropā, Austrālijā, Kanādā, ASV un Dienvidamerikā To ir atskaņojis Latvijas Radio koris, orķestris RĪGA, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, vokālā grupa Putni, pianisti Vestards Šimkus un Reinis Zariņš, klavesīniste Ieva Saliete, Trio Art-i-Shock, Trio Palladio, stīgu kvartets ReDo (Latvija), NYYD Ensemble, Ensemble Resonabilis, Igaunijas Nacionālais vīru koris, Igaunijas Nacionālais simfoniskais orķestris (Igaunija), Ensemble Sarband, Ensemble Recherche, Leipziger Blaserquintett, Ensemble Avantgarde, Ensemble RARO, Deutsch-Skandinavische Jugend-Philharmonie (Vācija), Arditti Quartet, BBC Singers (Anglija), Nederlands Kamerkoor, Cappella Amsterdam, Scordatura Ensemble (Nīderlande), Musiques Nouvelles, Ensemble Fractales (Beļģija), Quatuor Molinari (Kanāda), Sidnejas Simfoniskais orķestris (Austrālija), SOCO Ensemble (Urugvaja), Kronos Quartet un daudzi citi pazīstami mākslinieki.

Plašākai publikai Santas Ratnieces mūzika kļuva pazīstama 2004. gadā, kad viņas skaņdarbs “sens nacre” (perlamutra izjūta) ieguva pirmo vietu Starptautiskajā UNESCO International Rostrum of Composers konkursā, kategorijā komponistiem līdz 30 gadiem. Kopš tā laika viņa ir saņēmusi daudzus apbalvojumus un nominācijas, tai skaitā trīs reizes Lielās Mūzikas balvas nomināciju par gada jaundarbu - “Hirondelles du Coeur” (Sirds bezdelīgas) korim un orķestrim 2006. gadā, Koncertu klavierēm un simfoniskajam orķestrim 2014. gadā un “Pļavas” pūtēju orķestrim 2019. gadā. “Saline” korim un Kamersimfonija “Shant Nadi” (Lēna upe) ir ieguvušas rekomendēto skaņdarbu statusu Starptautiskajā UNESCO International Rostrum of Composers. 2021. gadā Santa Ratniece ir ieguvusi Nacionālo kino balvu “Lielais Kristapa” kā labākais komponists par mūziku filmai “Dabiskā gaismā”. Tāpat komponiste ir saņēmusi vairākas Autortiesību bezgalības balvas.

Tuvplāns - saruna ar komponisti Annu Fišeri

5. nov. 2024, Nav komentāru

Atsākoties sarunu ciklam "Tuvplāns", tiksimies ar komponisti Annu Fišeri, klausīsimies viņas mūziku un diskutēsim par to. Sarunas moderators - komponists Rolands Kronlaks.

Komponistes Annas Fišeres mūzika aptver plašu žanrisko teritoriju - operas, kamermūziku skaņdarbus korim un vokālajiem ansambļiem, elektroakustiskas kompozīcijas, skaņas instalācijas u.c. Pievēršot uzmanību skaņas vissmalkākajām īpašībām, viņa to uztver kā dzīvu organismu, kam jau pašam par sevi piemīt muzikāla forma. Pētot katra instrumenta tembrālās, fakturālās un tehniskās iespējas, Anna savu radošo procesu bieži organizē ciešā sadarbībā ar mūziķiem, nonākot pie rūpīgi konstruētām skaniskām arhitektūrām.

Ievērojamāko skaņdarbu vidū minama “Koku opera. Vējgāzes”, kas tapusi, iedvesmojoties no zinātniskajiem pētījumiem par augu neirofizioloģiju un mežu ekoloģiju, un kuras pirmizrāde 2019. gadā notika vecās audzes mežā Hirinsalmi, Somijā; "Carmen Sibyllae" (Sibillas dziesma) simfoniskajam orķestrim un jauktajam korim ar Vergilija “Ceturtās eklogas” tekstu, pirmatskaņojums divdesmit ceturtajā Starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” izpildījumā 2021. gadā opera “Vēsā” septiņām balsīm, diviem perkusionistiem, ragu arfai un elektronikai, pēc mākslinieces Katrīnas Neiburgas un Valmieras “Vasaras teātra festivāla” pasūtījuma, sadarbībā ar “Latvijas Radio kori”.

Anna saņēmusi “Lielo mūzikas balvu” 2023. gadā kategorijā “Gada iestudējums” par operu "Vēsā”, tikusi nominēta šai balvai kā “Gada komponiste” par “Carmen Sibyllae”, viņas skaņdarbs "Mundus Invisibilis" uzvarējis Ņujorkas stīgu kvarteta “Quartet 121” izsludinātajā starptautiskajā “Stīgu kvarteta jaundarbu konkursā” 2021. gadā. Gada balva teātrī “Spēlmaņu nakts 2022”, žūrijas specbalva operai “Vēsā” un Gada balva teātrī “Spēlmaņu nakts 2020”, kategorijā “Gada muzikālās partitūras autore”.

Nākamie cikla "Tuvplāns" pasākumi:

28. novembrī - Santa Ratniece un 11. decembrī - Andris Vecumnieks

Latviešu kamermūzikas jaunumi

10. sep. 2024, Nav komentāru

28. septembrī pl. 17.00, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē izskanēs koncertprogramma "Latviešu kamermūzikas jaunumi".

Latvijas Komponistu savienība ar divām koncertprogrammām “Latviešu kamermūzikas jaunumi” septembrī un janvārī vēlas iepazīstināt klausītājus ar komponistu jaunāko veikumu kamermūzikas žanrā. Kaut arī pārsvarā koncertos izskanēs pirmatskaņojumi vai Latvijas pirmatskaņojumi, vēlējāmies aktualizēt arī komponistu mūziku, kas tapa pandēmijas gados un tika vienreiz atskaņota tiešraides koncertos. Mūsu 28. septembra koncertprogrammas īpašais notikums būs Georga Pelēča apjomīgā klavieru kvinteta “Pārmijas” pirmatskaņojums.

Programma:

Anitra Tumševica “Noskaņu ēnas” klavierēm (pirmatskaņojums). Atskaņo Agnese Egliņa;
Renāte Stivriņa "Composition VII" (inspired by W. Kandinsky) flautai, mežragam, altam, čellam (pirmatskaņojums Latvijā). Atskaņo Egija Sproģe, Daniels Sabanskis, Pēteris Trasuns, Kārlis Klotiņš;
Gundega Šmite "Somnio (in)somnium" flautai solo (pirmatskaņojums Latvijā). Atskaņo Egija Sproģe;
Imants Zemzaris “Tekošais moments” (The Flowing Moment) un “Promenāde”. Atskaņo klavieru kvartets "Quadra" - Arvīds Zvagulis, Pēteris Trasuns, Kārlis Klotiņš, Rihards Plešanovs;
Andrejs Selickis “Selica” ("Gājputns") flautai solo. Atskaņo Egija Sproģe;
Georgs Pelēcis “Pārcelšanās” kvintets klavierēm un stīgu kvartetam (pirmatskaņojums). Atskaņo Arvīds Zvagulis, Andrejs Jegorovs, Pēteris Trasuns, Kārlis Klotiņš, Rihards Plešanovs;
Andris Vecumnieks Sonāte klarnetei un klavierēm. Atskaņo Artūrs Perts un Agnese Egliņa.

Rīko: Latvijas Komponistu savienība
Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biļetes tikai iepriekšpārdošanā “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

Latvijas Komponistu savienības biedriem kā arī JVLMA studentiem un mācībspēkiem ieeja koncertā bez maksas.

LKS festivāls nominēts "Kilograms kultūras" rudens balsojumam...

9. sep. 2024, Nav komentāru

Ievēlēts jauns LKS Valdes priekšsēdētājs

31. mai. 2024, Nav komentāru

Apsveicam KRISTU AUZNIEKU ar ievēlēšanu Valdes priekšsēdētāja amatā!

Gaidāma LKS biedru pilnsapulce 30.maijā pl. 18.00

30. mai. 2024, Nav komentāru

Aicinām biedrus ierasties un pilnsapulci 30.maijā pl. 18.00 LKS telpās.

Notiks Valdes un Padomes vēlēšanas.

LKS

Festivāls "Latvijas Jaunās Mūzikas dienas 2024. ENCORE"

18. apr. 2024, Nav komentāru

Ar vairākiem pirmatskaņojumiem un muzikāliem pārsteigumiem šī gada maija sākumā norisināsies ikgadējais Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls “Latvijas Jaunās Mūzikas dienas”. Festivāla ietvaros izskanēs seši koncerti, kuros tiks atskaņoti vairāk nekā trīsdesmit latviešu komponistu darbi; par festivāla vienojošo tēmu šogad ir izvēlēts Encore, kas franču valodā nozīmē "vēlreiz".

Pēc skaņdarba vai koncerta publika var skandināt Encore!, pieprasot mūziķiem uzkāpt uz skatuves vēlreiz un atkārtot kādu daļu no priekšnesuma vai nospēlēt kaut ko papildus. Šāda iespēja pagarināt prieku no mūzikas klausīšanās vēl vairāk satuvina izpildītājus ar auditoriju – tas ir brīdis, kad abas puses ir priecīgas vēlreiz izbaudīt pacilātas emocijas. Šo terminu lieto arī ārpus mūzikas – saistībā ar biznesu, karjeras attīstību, un arī dzīvesveidu: tā ir iespēja neapstāties pie nospēlētā, sadzirdētā, izbaudītā, izdarītā un sasniegtā, jo katrs no mums ir pelnījis vēl.

Liela daļa mūsdienu mūzikas daudzviet Eiropā un arī Latvijā tiek atskaņota tikai vienreiz – daudzas lieliskas kompozīcijas pēc sava pirmā atskaņojuma nepiedzīvo nākamo. Lai arī šī gada Latvijas Jauno Mūzikas dienu programmā ir gaidāmi vairāk nekā desmit Latvijas un pasaules pirmatskaņojumi, ar Encore! filozofiju pasākuma rīkotāji iecerējuši aktualizēt to, ka latviešu laikmetīgā mūzika ir pelnījusi būt daudz vairāk atskaņota un sadzirdēta.

Radošais tapšanās mirklis, bezgalīgas idejas, kas neliek mieru, ziņkāre par sevi, mīlestība pret mūziku, iekšējā uguns, intriga izzināt. Tie ir tikai daži no aspektiem, kas mudina komponistus rakstīt vēl, bet izpildītājus – atkārtoti iznākt uz skatuves pie auditorijas. “Esam saviļņoti, ja klausītāji mūsu sniegumu izbauda tik ļoti, ka vēlas dzirdēt vēl. Atkārtots aicinājums uz skatuves – tas ir liels pagodinājums. Šāds notikums stiprina spēcīgo saikni ar mūsu auditoriju, iedvesmojot mūs atdot visu iespējamo katrā priekšnesumā un turpināt sniegt neaizmirstamu pieredzi arī nākamajos koncertos,” – komentē pianiste Linda Leine, kas “Trio Fabel” sastāvā muzicēs vienā no festivāla koncertiem.

KONCERTI

07.05.2024. pl. 19.00 JVLMA Lielā zāle – kamerorķestra “Sinfonia Concertante” koncerts, diriģents Andris Vecumnieks

Programmā:

Alvils Altmanis - Koncerts flautai un kamerorķestrim, soliste Egija Sproģe (pirmatskaņojums)

Anna Veismane - “Versus” stīgu orķestrim (pirmatskaņojums)

Anna Fišere - “Voynich Codex” mecosoprānam un kamerorķestrim, soliste Helēna Sorokina

Aleksandrs Avramecs - “Iridescence" 18 stīgu instrumentiem (pirmatskaņojums)

08.05.2024. pl. 19.00 Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zāle - komponistam Vilnim Šmīdbergam 80

Piedalās Ilona Meija (flauta), Magdalēna Geka (vijole) un Iveta Cālīte (klavieres)

Programmā:

Trio flautai, vijolei un klavierēm,

Sonāte vijolei un klavierēm,

Variācijas klavierēm solo

“Raudu deja” - pārlikums flautai, vijolei un klavierēm.

10.05.2024. pl. 18.00 Vagonu Halle - Helēnas Sorokinas (mecosoprāns /kontralts) solokoncerts

Programmā:

Ernests Valts Circenis - jaundarbs balsij un elektronikai (2024)

Santa Ratniece - las ondas de este mar tempestuoso (2023, Teresa de Ávila)

Andris Dzenītis - Two Lines by Emily Dickinson (2020, Emily Dickinson): I Tis so much joy!; II A long - long sleep

Gundega Śmite - Les flots (2022, Paul Eluard)

Dace Aperāne - …écoutez… (2021, izmantots prūšu tautasdziesmas „Uz marrin marrins“ citāts)

Jānis Petraškevičs - Anchored, a Sanctus (2023, Dan Albertson)

Asija Ahmetžanova - jaundarbs solo balsij (2024)

11.05.2024. Lielā Ģilde - TRĪS KONCERTI vienā dienā

16.00 Roberts Fleics (klavieres)

Ernests Valts Circenis - Jaundarbs

Linda Leimane - “Crystal” (pirmatskaņojums)

Ansels Kaugers - “Empty Rooms”

Jānis Petraškevičs - “Silent Voice”

Pēteris Vasks - “Izdegušās zemes ainavas”

Ruta Paidere - “Periodos”

17.00 Trio Fabel | Anna Gāgane (klarnete), Kristaps Bergs (čells) un Linda Leine (klavieres)

Oskars Herliņš - “Three Sci-Fi Stories”

Žanete Spirka - “Dubultlīnijas” (pirmatskaņojums)

Andris Dzenītis - “Geography of Rain” (pirmatskaņojums)

Krists Auznieks - “Description Without Place”

Georgs Pelēcis - “Liriskais triptihs”

19.00 Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē

Edgars Mākens - “Mūzika lielam ansamblim” (pirmatskaņojums)

Santa Bušs - Jaundarbs lielam ansamblim

Armands Skuķis - “a cis`” kamerorķestrim (pirmatskaņojums)

Asija Ahmetžanova - “Après le chant” ansamblim (pirmatskaņojums Latvijā)

Ilona Breģe - Koncerts klavierēm un orķestrim Nr. 3, solists Vestards Šimkus (pirmatskaņojums)

_____________________________

Biļetes uz koncertiem nopērkamas Biļešu paradīzes tīklā un internetā - www.bilesuparadize.lv

Pieejams arī festivāla ABONEMENTS visu koncertu apmeklējumam!

Festivālu atbalsta: VKKF, Rīgas dome, Rīgas Latviešu biedrība, JVLMA, Latvijas radio

Vairāk informācijas mājas lapā -

www.muzikasdienas.lv

Solveigas Selgas autorkoncerts

8. mar. 2024

Komponiste un pianiste Solveiga Selga nesen atzīmēja savas dzīves apaļu jubileju. Viņas mūzika pēdējo 30 gadu laikā ir skanējusi uz visdažādākajām skatuvēm, taču pamanāmākais ieguldījums ir kamermūzikas žanrā, kurš tiks akcentēts arī šajā koncertā ar nosaukumu “Atgriezties dabā”.

Daba būs vienojošais aspekts, kas caurvīs koncerta programmu. Solveiga saka: “Daba iespaidojusi mani visu šo darbu rakstīšanas procesā, upe, jūra, koki un laika telpas spēles ar mūžīgo. Daba, kurā iekļaujos, nevis pakļauju, izdzīvoju, mutuļoju un nomierinos, jūtot, kā dzīves atvēlētais laiks rit.”

Koncertā piedalīsies solisti Ernests Mediņš, Valdis Muktupāvels, Artis Gāga un jubilāre Solveiga Selga, kā arī klarnešu kvartets “Quattro Differente” Marinas Vidmontes vadībā un flautu kvartets “Flautissimo” Daces Bičkovskas vadībā.

No iepriekš rakstītiem darbiem skanēs “Ņirbošās lapu ēnas” flautu kvartetam un šakuhači flautai. Ar šakuhači skanējumu S. Selgu iepazīstināja etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, kurš arī laipni piekritis piedalīties autorkoncertā. Veiksmīga bijusi arī sadarbība ar klarnešu kvartetu “Quattro Differente”, kuri atskaņos “Jūrā. Starp nopūtām un sauli”. Līdzās skaņdarbam sitaminstrumentiem solo: “Es mītu”, kurā Solveiga izmantojusi fragmentus no saviem dzejoļiem, sacerēts arī jaundarbs sitaminstrumentiem un klavierēm “Feeling Speed”, kam gaidāms pirmatskaņojums. Sitaminstrumentus autorkoncertā spēlēs Ernests Mediņš. Pirmatskaņojums būs arī klarnešu kvartetam. Solveiga Selga pati atskaņos skaņdarbus klavierēm.

Koncertu organizē Latvijas Komponistu savienība sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību un Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisiju un finansiālu Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv

LKS biedriem ieeja koncertā bez maksas!

Tuvplāns. 6. martā. Māris Lasmanis

4. mar. 2024

Kārtējā "Tuvplāna"s arunā, Edgars Raginskis sarunāsies ar komponistu Māri Lasmani.

Māris Lasmanis - Intīms, kamerstila komponists, liriķis, kam vistuvāka klusināta, dzejiska izteiksme, bet kurš ir spējīgs arī uz ekstravertām trakulībām instrumentāliem sastāviem. Sacerējis vokālos ciklus ar Friča Bārdas, Jāņa Poruka, Austras Skujiņas, Aspazijas, Jura Neikena vārdiem, joprojām strādā pie dziesmu cikla “Mīlas lirika” ar latviešu dzejnieku – klasiķu loka plašu aptvērumu. Pēdējos gados top arī programmatiskas miniatūras klavierēm – tās sarindojušās ciklos “Saulkrastu dienasgrāmata”, “Jūrmalas dienasgrāmata”, “Miera mūzika”, “Piemiņas mūzika”, “Ūdens mirdzēšana”. Spilgtākie opusi pārtop arī pārlikumos kamersastāvam; īpaši daudz – klavierduetiem. To sekmē klavierdueta “Mārupe Duo” – nu jau četrkārtēju starptautisko konkursu laureātu – stabilie panākumi starptautiskajā arēnā.

Praktisks - sacerējis mūziku reklāmām, raidlugām, teātra izrādēm. Pie veiksmīgākajiem un atpazīstamākajiem darbiem jāpieskaita muzikālās reklāmas “Zundas mēbeles” un “Pakenso Baltika”, dziesma ar Ārijas Elksnes vārdiem “Mans mantojums”, kas vairāk nekā 40 gadu nogrieznī iemantojusi nereklamētu, bet pastāvīgu koru un ansambļu dziedātāju un klausītāju mīlestību; dziesmas “Dzimšanas diena”, Ļaimīte” (Zentas Gavrilovas vārdi), “Eņģelis” (Valdas Mooras vārdi), kas pastāvīgi skan LTV “Sirdsdziesmā” un “Šlāgerkanālā”; dziesma “Par mīlestību jauno gadu sākot” (Imanta Ziedoņa vārdi); “klasiskajā atzarā” labi veicas opusiem “Ave Maria” un stīgu kvartetam, kas piedzīvo jaunus iestudējumus (izdoti arī notīs). Kā nozīmīgus darbus no jaunības – 20. gs. gadiem jāatzīmē kantāte ar Ojāra Vācieša vārdiem “Būšana” un dziesmu cikls ar Imanta Ziedoņa Vārdiem “Taureņu uzbrukums”. No brieduma gadiem - klavieru soloalbums “Dvēseles klavieres”, vokālais cikls ar Friča Bārdas dzeju “Šūpuļdziesmas”, mūzika Mārtiņa Zīverta lugai “Barona Minhauzena precības”. No pēdējo septiņu gadu apjomīgiem darbiem – solistu/koru kantātes “Ezera mistērija” ar Pētera Brūvera vārdiem, kā arī dziesmu programma “Meitenei ar sārtām lūpām” un kantātes “Adventa mesa” un “Ar saviem mīļajiem kopā” - ar Normunda Beļska vārdiem.

Lielu vietu daiļradē aizņem mūzika bērniem – izdotas dziesmu grāmatas solistiem un koriem “Dziesmas bērniem”, ”Dziesmu māja”, “Dziesmas par zvēriņiem”, “Raibas dziesmas”, Valdas Mooras Ziemassvētki”, “Latviešu dzejnieku Ziemassvētki”, “Budēļu Ziemassvētki”, Ģaismas dziesmas”; sacerētas dziesmas dziedāšanas grāmatām Latvijas skolām “Ar gudru ziņu”. Labdarības projekta ietvaros radīta dziesmu programma “Sirds ar sirdi draudzējas” (P.Brūvera vārdi), kas piedzīvoja atskaņojumus Latvijā un Ukrainā, savukārt dziesmu programma “Mīļvārdiņš” (N. Beļska vārdi) valsts programmas “Latvijas skolas soma” sakarā apceļojusi Latvijas skolas. Speciāli jauno talantu konkursiem sacerēta arī instrumentālā kamermūzika. Apjomīgākie opusi Māra Lasmaņa darbībā bērnu mūzikā– pilnmetrāžas divdaļu bērnu balets “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” un bērnu miniopera 7 ainās ar prologu un epilogu “Iedomīgais sienāzis” (pēc Dzidras Rinkules – Zemzares stāsta).

Šīgada aprīlī notiks pirmais Māra Lasmaņa Jauno vokālistu konkurss “Zelta pupuķis”.

Autora ieguldījums jaunatnē arī sabiedrības novērtēts – par to liecina uzvara Rīgas Doma skolas konkursā par skaistāko “Ave Maria” zēna soprāna balsij, starptautiskā Luda Bērziņa fonda balva par radošu ieguldījumu pedagoģijā.

Jau agros – studenta - gados saņēmis siltu atzinību no Ludmilas Azarovas par mūziku kantātei ar Ojāra Vācieša vārdiem, Māris Lasmanis palicis uzticīgs sākotnējam savas muzikālās valodas genomam

No Jura Kulakova atvadoties

20. feb. 2024

Tuvplāns. 21. februārī. Anna Veismane

19. feb. 2024

Kārtējā sarunu cikla "Tuvplāns" tikšanās reizē sarunāsimies ar komponisti Annu Veismani. Sarunas moderators Edgars Raginskis.

Komponiste Anna Veismane strādā Latvijas Radio 3 Klasika par mūzikas ierakstu producenti un pasniedz kompozīciju Ādažu Mākslas un mūzikas skolā, vada ISCM Latvijas sekciju, kā arī organizē mūzikas jaunrades konkursu "Skaņuraksti Ādažos".

Annas Veismanes mūzika dzejkoncertam "Dzeltens trotuārs" nominēta Lielajai Mūzikas balvai 2023 kategorijā "Gada kamerizrāde". Starp jaunākajām kompozīcijām var minēt Svītu baroka instrumentiem, kas 2023.gada rudenī pirmatskaņota festivālā "Arēna", Sonāti vijolei un klavierēm, kas veltīta vijolniecei Elīnai Bukšai un pianistam Rūdolfam Vankam. 2022.gadā opusu ērģelēm "Das Unheimliche. Das Heimliche" pasūtījis Ernsta fon Sīmensa fonds un to Kaselē, Vācijā pirmatskaņoja ērģelniece Marija Magdalēna Kacora (Kaczor).

Annas Veismanes mūziku atskaņojuši tādi kolektīvi kā orķestris I Solisti Veneti, North/South Consonace Chamber Orchestra, Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, kamerorķestris Sinfonia Concertante, Rīgas saksofonu kvartets, stīgu kvartets ConTempo, vokālā grupa “Putni”, mūziķi - vijolniece Baiba Skride, Elīna Bukša, Paula Šūmane, altists Edmundo Ramiress (Ramirez), čelliste Gunta Ābele, Ilze Grudule, flautiste Ilona Meija, Dita Krenberga, dziedātājas Ieva Parša, Evija Martinsone, Aija Veismane-Garkeviča, Arta Jēkabsone, pianiste Lauma Skride, Agnese Egliņa, ērģelniece Iveta Apkalna, Maria Magdalena Kacora, ģitārists Bogdans Mihailesku, akordeonists Timo Kinnunens, Viljams Šimmels (Schimmel), saksofonists Aigars Raumanis, koklētājas Anda Eglīte, Līga Griķe.
Annas mūzika atskaņota Baltijā, Eiropā (festivālos Baltijas Mūzikas dienas, Hetta Music Event, Time of Music, Brandneu, London New Wind Festival), Japānā (festivālā Creative), Korejā (Pan Music Festival), ASV (Queens New Music Festival).

Tuvplāns. 6. februārī. Oskars Herliņš

19. feb. 2024, Nav komentāru

Savas pirmās kompozīcijas Oskars Herliņš rada 1990. gadu vidū chiptune žanrā, bet ar laiku pievēršas rokmūzikai, sacerot dziesmas un instrumentālus skaņdarbus rokgrupām, kurās spēlē ģitāru un dzied. Vēloties apgūt mūziku akadēmiski, Oskars mācās trompetes un eifonija spēli, iesaistās pūtējorķestros un korī. 2004. gadā Oskars uzsāk kompozīcijas studijas vakara mūzikas skolā “Rīdze”, bet pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas (Humanitāro zinātņu MA grāds filozofijā) 2007. gadā apgūst elektroniskās mūzikas pamatus Engelsholmas tautasskolā Dānijā. 2009. gadā norvēģu izdevniecība Mars Melons izdod īsplati bez nosaukuma, bet 2012. gadā šī pati izdevniecība izdod pilnmetrāžas albumu "Skaņdarbi sintētiskajam orķestrim". Mūziku šajos izdevumos varētu raksturot kā ambient/electronica/experimental/berlin school žanriem piederošu. Kompozīcijas studijas tiek turpinātas no 2010. gada Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Stokholmas Mūzikas augstskolā (BA grāds kompozīcijā, iegūta Tālivalža Ķeniņa balva), bet no 2015. gada Hāgas Karaliskajā konservatorijā (MA grāds kompozīcijā).

Pēc konservatorijas absolvēšanas 2017. gadā Oskars atgriežas Latvijā, turpinot radošo darbību (rakstot mūziku koncertizpildījumam, kino, teātrim un multimediāliem projektiem), kā arī uzsākot pedagoģisko darbu. Pašmācības ceļā apgūst jaunas mūzikas teorijas un instrumentu spēles (klavieres) zināšanas un prasmes, apmeklē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas organizētās komponistu-vieslektoru lekcijas.

Oskara mūzika tiek atskaņota gan Latvijā, gan ārvalstīs – piemēram, “ISCM 2015” festivālā Honkongā, “ISCM 2016 World Music Days” festivālā Dienvidkorejā 2016. gadā, savukārt kamerorķestris Sinfonietta Rīga atskaņojis skaņdarbu "Mirage of The Void" Vācijā, Ungārijā u. c.. Jaunās mūzikas festivāla ARĒNA 2019 koncerts, kurā ansamblis Quadra atskaņoja arī skaņdarbu "Piano Quartet", tika nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā "Gada koncerts". Gūtas balvas un atzinības dažādos kompozīciju konkursos. Oskara skaņdarbi tiek regulāri atskaņoti Latvijas Radio 3 ēterā. Kā eksperts mēdz piedalīties Latvijas Radio 3 raidījumos "Post Factum" un "Kultūras rondo". Dažreiz raksta mūzikas albumu recenzijas žurnālam "Mūzikas saule".

"Latvijas Komponistu savienības" (LKS) biedrs kopš 2015. gada, kā arī LKS padomes loceklis no 2019. līdz 2021. gadam.

Sarunā ar Edgaru Raginski Oskars prezentēs savus akadēmiskās mūzikas darbus, kā arī prezentēs skaņdarbu no sava 8-bitlounge žanra projekta “Lilaste”.

soundcloud.com/oskarsherlins
twitter.com/oskarsherlins
bandcamp.com/oskarsherlins
facebook.com/howtobuildaflyingsaucer

Tuvplāna sarunas 2024

5. feb. 2024

Sarunu ciklā tuvākajā laikā ir plānotas trīs tikšanās:

7. februārī saruna ar komponistu Oskaru Herliņu;

21. februārī saruna ar komponisti Annu Veismani;

6. martā saruna ar komponistu Māri Lasmani.

Tuvplāns 2023

1. nov. 2023, Nav komentāru

Kopš 2019. gada LKS telpās tiek organizēts sarunu cikls ar mūsdienu latviešu komponistiem “Tuvplāns”, kura mērķis ir veidot profesionālu diskusiju par komponistu darbību, viņu muzikālajām idejām un iedvesmas avotiem. “Tuvplāna” ietvaros notiek gan sarunas, gan mūzikas klausīšanās, partitūru analīzes, diskusijas par mūsdienu mūzikas tendencēm.